Polijas varas iestādes brīdinājušas par iespējamu “bruņotu” eskalāciju uz robežas ar Baltkrieviju, baidoties, ka agresīvā kaimiņvalsts varētu mēģināt tīši izprovocēt incidentu, kurā iesaistīti simtiem migrantu, kas vēlas iekļūt Eiropas Savienībā. Tāpēc pie Polijas robežas ar Baltkrieviju ir izvietoti papildu Polijas armijas spēki, no neprognozējamā pūļa sargājot savas valsts un visas ES ārējo robežu.
Pēc Polijas amatpersonu aplēsēm šobrīd pie Austrumu robežas atrodas vismaz ap 4000 migrantu, kuri pēc vakar sarīkotajiem žoga pārraušanas mēģinājumiem turpat arī izveidojuši apmetnes vietas un nobāzējušies uz palikšanu. Pirmdien izplatītajos video no pierobežas bija redzams, kā simtiem migrantu dodas uz Polijas robežu pie Kužnicas ciemata un ar dažādu instrumentu un fiziska spēka palīdzību mēģina izlauzties cauri žogam. Lai izvairītos no papildu provokācijām, Polija uz laiku arī slēgusi Kužnicas robežšķērsošanas punktu.
Kā jau iepriekš norādījušas gan Baltijas valstis un Polija, gan Eiropas Savienība un NATO, nelegālo migrantu plūsma, kas jau kopš vasaras masveidā vēlas iekļūt Lietuvā un Latvijā, bet tagad ar iepriekš nepieredzētu spēku cenšas pārraut Polijas robežžogu, ir Baltkrievijas līdera A. Lukašenko hibrīdierocis pret Eiropu atriebībā par tai piemērotajām sankcijām.
Novērots, ka migrantu vidū ir daudzi gados jauni vīrieši, kā arī sievietes un bērni, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas. Šajā situācijā viņi kā bandinieki tiek izmantoti politiskajā spēlē starp Baltkrieviju un ES. Arī ANO Bēgļu aģentūras pārstāvji norādījuši, ka pēdējo mēnešu laikā uz robežas redzētās ainas ir dramatiskas un ir nepieņemami, ka dzīvi cilvēki tiek izmantoti politisko mērķu sasniegšanai.
Shots at the border
— NEXTA (@nexta_tv) November 8, 2021
The migrants who made the video say that "Belarusian police" are shooting in the air. pic.twitter.com/OLJWhtgq9K
Arī Polijas Nacionālās drošības departamenta vadītājs Staņislavs Zarins (Stanislaw Zaryn) pārlicināts, ka migranti atrodas Baltkrievijas bruņoto vienību kontrolē, savukārt Polijas ārlietu ministra vietnieks Pjotrs Vavžiks (Piotr Wawrzyk) izteicies, ka “Baltkrievija vēlas izraisīt lielu incidentu, vēlams – ar šāvieniem un upuriem”.
Savukārt Polijas Aizsardzības ministrija savā “Facebook” vietnē ierakstījusi, ka tās rīcībā ir informācija, ka šīs dienas laikā uz migrantu nometni pie Kužnicas ciemata devusies liela baltkrievu militārpersonu grupa.
Tikmēr Baltkrievija turpina ieņemt “strausa taktiku,” jo tās Ārlietu ministrija noraidījusi Polijas paziņojumus kā nepamatotus un arī apsūdzējusi Varšavu starptautisko līgumu pārkāpšanā, pulcējot drošības spēkus un karavīrus pie abu valstu kopējās robežas. Ministrija šodien brīdinājusi Poliju atturēties no tamlīdzīgu “provokāciju” organizēšanas pie robežas. Tās izplatītajā paziņojumā teikts: “Jau iepriekš vēlamies brīdināt Poliju atturēties no jebkādām provokācijām, kas vērstas pret Baltkrievijas Republiku, lai attaisnotu nelikumīgu spēka lietošanu pret neaizsargātiem, neapbruņotiem cilvēkiem, starp kuriem ir daudzas sievietes un bērni”.
Krievijas propagandas medijos tiek uzsvērta “Polijas un Lietuvas nežēlastība pret migrantiem Baltkrievijas pierobežā”. Arī Lukašenko apsūdzējis ES kaimiņvalstu robežsargus vardarbībā pret migrantiem, un Baltkrievijas iekšlietu ministrs Ivans Kubrakovs norāda, ka migranti Baltkrievijā ieradušies legāli un “kā viesmīlīga valsts mēs vienmēr esam gatavi uzņemt ikvienu”.
Tikmēr Polijas iekšlietu ministra Marjuša Kaminska (Mariusz Kaminski) runasvīrs Staņislavs Žarins (Stanisław Żaryn) Polijas radio atzinis – pēc ministrijas aplēsēm Baltkrievijā varētu būt ievesti no 12 000 līdz 15 000 migrantu, un apmēram 4000 vai pat vairāk šobrīd atrodas pie Baltkrievijas-Polijas robežas. Polijas Iekšlietu ministrija situāciju monitorē un paredz, ka pagaidu nometnes uzslējušie migranti pie robežas varētu atrasties “daudzas dienas, ja ne ilgāk”. Viņš arī norādīja, ka šie migranti ir pakļauti spēcīgai Baltkrievijas varasiestāžu ietekmei, tos sadalot dažādās grupās un organizēti nogādājot līdz Polijas robežai.
Ministrijas preses pārstāvis arī neslēpa, ka Lukašenko meklē arvien jaunas iespējas migrantu nogādāšanai uz Minsku. “Maskava ir viens no transporta mezgliem, kas tiek izmantots migrācijas maršruta nodrošināšanai, līdzīgi kā lidostas Damaskā, Beirūtā un Dubaijā. Visas šīs lidostas ir iesaistītas cilvēku pārvadāšanā uz Baltkrieviju,” viņš teica, piebilstot, ka Polija diemžēl nesagaidot, ka Baltkrievijas režīms tuvākajā laikā mainīs savu taktiku.
Tikmēr, eskalējoties konfliktam Polijas pierobežā, savu atbalstu Polijai pauduši daudzu sabiedroto valstu vadītāji. Pat Vācija otrdien mudināja ES sākt “rīkoties”, lai palīdzētu Polijai nodrošināt tās robežu apsardzību. Tikmēr Lietuva uz robežu ar Baltkrieviju nosūtījusi vēl vairāk karavīru, lai būtu gatava iespējamam migrantu pieplūdumam.
Britu raidsabiedrība “BBC” pēc sarunas ar vairākiem pie Polijas robežas esošajiem migrantiem citē kādu no bēgļiem – “cilvēki zina, ka viņus izmanto [Lukašenko kungs], taču viņiem nav citas iespējas, jo viņiem nākotnes”.
Savukārt Polijas ārlietu ministra vietnieks Marčins Pržidačs (Marcin Przydacz) intervijā ASV raidsabiedrībai “CNN” atzinis – šī ir pirmā reize mūsdienu vēsturē, kad autoritārs režīms izmanto cilvēkus kā ieroci, lai destabilizētu ES robežu.
Lai tiktos ar robežsargiem un karavīriem, kurši šobrīd iesaistīti robežas apsardzībā, klātienē uz Polijas-Baltkrievijas robežu šodien devās arī Polijas premjers Mateušs Moraveckis un Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks.
Polijas-Baltkrievijas robežas apsardzībā Polijas robežsardzei palīgā devušies arī Polijas bruņotie spēki. Kā savā “Facebook” vietnē norādījusi viena no šājā uzdevumā iesaistītajām bruņoto spēku vienībām - 16. kājnieku divīzija, “mēs sargājam savas valsts robežu, nepārtraukti patrulējot gar to un robežsardzei palīdzam gan uz sauszemes, gan no gaisa”.
Atbalstu Polijas robežsardzei šobrīd sniedz vairāk nekā 12 tūkstoši Polijas armijas karavīru no 16., 18., 12. un 11. divīzijas, kas dienē uz Polijas-Baltkrievijas robežas. Viņi palīdz robežas apsardzībā, novēršot tās nelikumīgu šķērsošanu.
Lai arī Minskas organizētā nelegālo imigrantu plūsma pie Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām turpinās jau kopš vasaras, šī ir pirmā reize, kad sarīkots tik masveidīgs mēģinājums nelikumīgi šķērsot Polijas robežu, izmantojot agresivitāti un fizisko spēku.
Atbalstu un solidaritāti Polijai šajā grūtajā situācijā, sargājot visas Eiropas Savienības robežu, izteikuši daudzu valstu vadītāji un valdības pārstāvji, tai skaitā ar Latvijas prezidents Egils Levits. Viņš mikroblogošanas vietnē “Twitter” ierakstījis: “Lukašenko režīma metode izmantot cilvēkus kā ieročus ir nosodāma. Ir jāapsver sankcijas pret aviosabiedrībām, lidostām, kas iesaistītas cilvēku tirdzniecībā. Mums ir tiesības, pienākums aizsargāt ES ārējo robežu”. Arī Igaunijas prezidents Alars Kariss “Twitterī” apliecinājis, ka Igaunija šajā krīzē ir kopā ar Poliju.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecinājis, ka nesen runājis ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu par “nopietno situāciju uz robežas”. “Baltkrievijas organizētā migrantu izmantošana kā hibrīda taktika ir nepieņemama, tāpēc NATO ir solidāra gan ar Poliju, gan visiem alianses sabiedrotajiem reģionā,” viņš norāda.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka arī Latvijas Valsts robežsardze seko līdzi situācijas attīstībai un robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts atzina – iespējams, varētu būt pieprasījums gan Valsts policijai, gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pēc papildu cilvēkresursiem Latvijas-Baltkrievijas robežas apsardzībai. Lai arī pašlaik situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas esot stabila, turpmāko notikumu gaita nav paredzama, tāpēc visiem iesaistītajiem dienestiem ir jābūt pastiprinātā gatavībā.
