Lietuvā valsts drošības sektorā plāno liegt izmantot Ķīnas un Krievijas uzņēmumu tehnoloģijas

Ārvalstīs
Sargs.lv/LRT.lt
Tehnoloģijas
Foto: Foto: Pixabay.com

Lietuvas Aizsardzības ministrija rosina veikt grozījumus likumdošanā, lai liegtu "neuzticamiem" ražotājiem ar saviem piedāvājumiem piedalīties ar valsts drošības jomu saistītos iepirkumos, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”. Tas attiektos galvenokārt uz tehnoloģiju ražotājiem no tādām valstīm kā Ķīna, Krievija un Baltkrievija.

Šie normatīvo aktu grozījumi attiektos uz pasūtītāju, kas ir kritiskās  infrastruktūras pārvaldītājs, piedalās mobilizācijas uzdevumos, darbojas aizsardzības jomā vai citā valsts drošībai svarīgā nozarē. Pēc ministrijas aplēsēm Lietuvā šobrīd varētu būt ap 400 šādu subjektu, kuru iepirkumu konkursos tad nevarētu piedalīties tehnoloģiju uzņēmumi no iepriekšminētajām valstīm.

“Pašreizējā likumdošana paredz iespēju pārbaudīt piegādātājus no valsts drošības viedokļa, taču nav skaidru kritēriju, kas pasūtītājiem būtu jāievēro. Grozījumi uzliktu iestādēm par pienākumu nekavējoties noraidīt neuzticamus piedāvājumus,” norāda  aizsardzības ministra vietnieks Marģiris Abukevičius.

Plānots, ka jaunie tiesību akti noteiktu par pienākumu līgumslēdzējām iestādēm pilnībā noraidīt piedāvājumus, ja piegādātājs, apakšuzņēmējs vai ražotājs, kas tos kontrolē, nāk no valstīm, kuru piegādātāji, apakšuzņēmēji vai ražotāji netiek uzskatīti par uzticamiem. Tas attiektos arī uz aprīkojuma apkopes vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu.

Lietuvas nacionālo drošību apdraudošo valstu sarakstus plānots sastādīt, pamatojoties uz šobrīd aktualizētajā Lietuvas Nacionālajā drošības stratēģijā identificētajiem apdraudējumiem.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai aparatūra un programmatūra tiktu iepirkta no valstīm, kuru piegādātāji ir uzticami – NATO, Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas. Pārējās valstis tad izvērtētu valdība,” sacīja M. Abukevičius.

Ja Lietuvas parlaments rosinātos grozījumu pieņems, tie varētu stāties spēkā jau 2022. gada jūlijā.

Dalies ar šo ziņu