Uz Polijas-Baltkrievijas robežas atbalstā poļu kolēģiem šobrīd nosūtīti ap 60 Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri, apliecināja Igaunijas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”. Viņš uzsvēra, ka šādi Igaunijas ne tikai izrāda solidaritāti, palīdzot sabiedrotajiem, bet arī gūst vērtīgu pieredzi.
Viņš norādīja, ka uz Poliju nosūtīti karavīri no Kājnieku brigādes pionieru bataljona un arī izlūkošanas eksperti. Tāpat arī armijas audiovizuālā “kaujas kameras” grupa devusies līdzi, lai iemūžinātu notiekošo.
M. Herems atzina, ka no šīs migrantu krīzes Polijas pierobežā jau tagad var daudz ko mācīties, un, lai gan plašsaziņas līdzekļiem nav atļauts atrasties pierobežas zonā, tas tiek darīts drošības nolūkos un nav uzskatāms par cenzūru.
“Viens no iemesliem, kāpēc mediji tiek turēti malā, ir tas, ka tie netīšām var veikt izlūkošanas lomu otras puses vārdā. Visu, kas tiek atspoguļots medijos, otra puse var ļoti labi izmantot, šis ir vienīgais iemesls, kādēļ, lielākajai daļai žurnālistu tur nav ļauts atrasties. Pierobežā ir Polijas bruņoto spēku foto un video komandas, un mēs tās pastiprināsim ar Igaunijas speciālistiem,” viņš sacīja.
Savukārt, komentējot Krievijas militāro spēku pastiprināto koncentrēšanu Ukrainas robežu tuvumā. M. Herems sacīja - jauns iebrukums Ukrainā šobrīd ir maz ticams, jo, viņaprāt, pašā Krievijā nav mobilizēts pietiekami daudz spēku, lai to īstenotu.
Jau ziņots, ka nesen ASV izlūkdienesti brīdināja par satraucošo situācijas attīstību uz Krievijas un Ukrainas robežas, paužot bažas par iespējamu pilna mēroga Krievijas iebrukumu kaimiņvalstī jau nākamā gada sākumā.
Taču Ukrainai šobrīd ir ļoti daudzu pasaules valstu atbalsts, gluži tāpat kā Polijai, kura, viņaprāt, nelegālo migrantu krīzei varēja nedaudz sagatavoties, iepriekš redzot, kas notiek kaimiņvalstī Lietuvā. Tajā pašā laikā gan Polija, gan Lietuva šo krīzes situāciju risina līdzīgi, savukārt Igaunija, kam nav kopīgas robežas ar Baltkrieviju, pagaidām situāciju pastiprināti uzrauga, lai vajadzības gadījumā varētu ātri reaģēt. Līdz ar to arī Igaunijas bruņotie spēki tiek gatavoti šim potenciālajam uzdevumam. Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā uz neplānotām militārajām mācībām “”Okas 2021” tika izsaukti armijas rezervisti.
Igaunijai jābūt gatavai arī tāpēc, ka nesen izskanēja informācija, ka iespējams, jauni migrantu pūļi uz Eiropu tiks vesti caur Pleskavas lidostu un tālāk dzīti caur Igauniju un, iespējams, arī Latviju. Viņaprāt, šāds scenārijs nemaz neesot bijis tik negaidīts – Pleskavas lidosta atrodas vien 30 kilometru no Igaunijas robežas un tās infrastruktūra teorētiski varētu uzņemt tik lielu migrantu plūsmu no Tuvajiem Austrumiem.
Arī Igaunijas Aizsardzības ministrs Kalle Lāns pagājušajā nedēļā sacīja, ka Igaunijas bruņotie spēki sniegs atbalstu Polijai, savukārt Igaunijas iekšlietu ministrs Kristians Jāni apstiprināja, ka iespējams, atbalstu sniegs arī Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes darbinieki, kuri to dara jau Lietuvā.
Tikmēr pati Igaunija ar dzeloņdrātīm stiprina robežu ar Krieviju. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka rezervisti kopā ar robežsargiem pabeiguši pagaidu barjeržoga izveidi pierobežas pilsētā Narvā aptuveni 37 kilometru garumā – posmos, kur pastāv lielāks risks nelikumīgai robežas šķērsošanai.
Tikmēr uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas ik dienu Lietuvas robežsargiem regulāri atbalstu sniedz no 1000 līdz 2000 karavīru, patrulējot uz valsts robežas ar Baltkrieviju. Kā norāda Lietuvas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis (Valdemaras Rupšys), ja būs nepieciešams lielāks atbalsts, tad karavīru skaits var tikt arī palielināts.
Jau ziņots, ka Lietuvas parlaments nesen mandātu armijai sniegt atbalstu robežsargiem uz Baltkrievijas robežas pagarināja vismaz līdz nākamā gada februāra vidum.
