Lietuvas Aizsardzības ministrija izstrādājusi likuma grozījumus, kas paredz bargākus sodus par spiegošanu, bet vienlaikus pieļauj iespēju attaisnot personas, kas pirms šādu apsūdzību izvirzīšanas atzītu savu vainu un sadarbotos ar tiesībsargāšanas iestādēm.
Grozījumi paredz paaugstināt ar brīvības atņemšanu saistīto sodu zemāko robežu, proti, atkarībā no nodarījuma smaguma paredzēt līdzšinējo divu līdz desmit un trīs līdz piecpadsmit gadu cietumsoda vietā brīvības atņemšanu uz laiku no četriem līdz desmit un no sešiem līdz piecpadsmit gadiem.
Ministrija arī iesaka noteikt soda termiņa zemāko robežu par palīdzību kādai ārvalstij darboties pret Lietuvu - divus gadus. Pašlaik likums par to paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, bet zemākā robeža nav noteikta.
Grozījumos ieteikts par spiegošanu paredzēt arī juridiskās personas atbildību.
No kriminālatbildības par spiegošanu varētu tikt atbrīvota persona, kas atzītu savu vainu, iekams tai noteikts aizdomās turētā statuss, un palīdzētu tiesībsargāšanas iestādēm atklāt ārvalsts vai to pārstāvošās organizācijas pārstāvjus, kuriem bijis paredzēts nodot savākto informāciju vai arī tā jau nodota. Atbrīvojums būtu iespējams tikai vienu reizi, bet netiktu paredzēts gadījumā, ja noziedzīgās darbības rezultātā iestājusies personas nāve vai citas smagas sekas.
Kā norāda ministrija, spiegošana rada nopietnu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, bet pašlaik paredzētā soda apakšējā robeža ir pārāk zema un nav pietiekama, lai atturētu no šādām darbībām.
Tā atzīmē, ka ārvalstu izlūkdienestu un drošības dienestu veiktais vervēšanas process var ilgt pat vairākus gadus. Tas sākas ar "draudzīgiem" kontaktiem, cilvēkam tiek lūgts sniegt informāciju, kas nav slepena, un veikt šķietami nenozīmīgus uzdevumus, pretī saņemot nelielu dāvaniņu vai pakalpojumu. Laika gaitā uzdevumi kļūst sarežģītāki, tiek lūgts iegūt informāciju, kuras saturs jau saistīts ar dienesta vai valsts noslēpumiem.
Vienlaikus izlūkdienesti un drošības dienesti cenšas radīt tādu situāciju, lai savervētajai personai būtu grūti atteikties no turpmākās sadarbības; šai procesā cilvēks tiek iesaistīts pakāpeniski un nepamanāmi.
Kā skaidrojusi ministrija, Lietuvas drošības dienestiem ir svarīgi iegūt informāciju par naidīgo ārvalstu dienestu darbību un neitralizēt spiegošanas nodarīto kaitējumu, tādēļ ziņas, ko tiesībsargājošajām iestādēm varētu sniegt savervētā vai vervējamā persona, ja tā tiktu atbrīvota no kriminālatbildības, ļautu efektīvāk garantēt Lietuvas nacionālās drošības intereses nekā vienas atsevišķas personas sodīšana.
Lietuvā līdz šim par spiegošanu notiesāti astoņi cilvēki, kas sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit ar pusi gadiem.
