Lai palielinātu Igaunijas Aizsardzības spēku uguns jaudu, Igaunijā tuvāko gadu laikā plānots izveidot atsevišķu daudzstobru reaktīvās raķešu sistēmas (Multiple Launch Rocket System – MLRS) vienību, paredz Igaunijas valsts aizsardzības attīstības plāns 2031. gadam. Tāpat plānots ieguldīt arī citu spēka veidu attīstībā, kā arī renovēt Emari gaisa bāzi, no kuras šobrīd operē Baltijas gaisa patrulēšanas operācijā esošie NATO iznīcinātāji.
Kā ziņo Igaunijas Aizsardzības ministrija, šāds solis, bruņotos spēkus papildinot ar atsevišķu vienību, kas aprīkota ar reaktīvo raķešu sistēmām, uzlabos arī Igaunijas armijas kopējās kaujas spējas un prettanku jaudu.
Līdzīgas ieroču sistēmas izmantojuši sabiedroto spēku karavīri Igaunijā notiekošo militāro mācību “Swift Response 2021”, “Rail Gunner Push 2021” un arī “Saber Strike 2016” vingrinājumos.
“Pateicoties augstas precizitātes munīcijai, “MLRS” raķešu sistēma ļauj sasniegt pat ļoti tālu esošus mērķus. Tā ir mobila, līdz ar to vieglāk izvairīties no prettrieciena,” teikts ministrijas paziņojumā presei.
Tāpat nozīmīga vieta programmā ierādīta arī stratēģiskajai un taktiskajai izlūkošanai, izveidojot Aizsardzības spēku brigādēs atsevišķus izlūkošanas bataljonus. Savukārt Jūras spēku jauda tiks papildināta ar pretkuģu raķetēm un jūras mīnām, izmantojot mobilos jūras radarus un nodrošinot kopēju radaru informācijas pieejamību Baltijas valstu starpā. Tāpat plānots modernizēt gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Jau ziņots, ka Igaunijas valdība 9. decembrī apstiprināja 2031. gada valsts aizsardzības attīstības plānu, kura mērķis ir noteikt efektīvu spēju attīstību, lai nodrošinātu atturību un operatīvu spēju reaģēt uz ienaidnieka agresiju.
Igaunijas Aizsardzības spēku karalaika struktūru plānots palielināt no 24 200 līdz 26 700 karavīriem, kam pievienosies vēl 4000 rezervisti. Sauszemes aizsardzībai tiks piesaistīti arī Igaunijas zemessardzes "Kaitseliit" ("Aizsardzības līga") brīvprātīgie.
Papildu investīcijas valsts aizsardzībā ietver arī pastāvīgu mācību laukumu un noliktavu ierīkošanu, moderna kara laika un katastrofu medicīnas centra būvniecību Tartu apkaimē, kā arī Igaunijas Emari gaisa spēku bāzes atjaunošanu, kas paredzēta 2024. gadā.
“Sargs.lv” jau rakstījis, ka no Emari bāzes Igaunijā, tāpat kā no Šauļiem Lietuvā, operē sabiedroto iznīcinātāji, kas rotācijas kārtībā gādā par Baltijas gaisa telpas drošību NATO atturēšanas operācijā – Baltijas gaisa telpas patrulēšanā.
Ministrija norāda, ka iznīcinātāji teorētiski varētu atrasties arī Tallinā vai Pērnavā, bet munīcijas glabāšana civilā lidlaukā un gaisa satiksmes kontroles kapacitāte prasītu papildu ieguldījumus.
