No 24. līdz 29. janvārim Latvijas aizsardzības nozares pārstāvjiem bija plānota Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Eiropas (EDSO) bruņojuma kontroles inspekcijas vizīte Krievijā, taču 21. janvārī Latvija saņēma vizītes atteikumu. Vienlaikus 24. janvārī Krievijas Aizsardzības ministrijas vietnē maldinoši ziņots par četru Latvijas inspektoru ierašanos.
“Šis atteikums nav izprotams situācijā, kad Krievija masveidā koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas, tai pat laikā apgalvojot, ka neplāno iebrukumu. Aizbildināšanās ar Covid-19 ierobežojumiem liek domāt, ka Krievijai ir kas slēpjams un ka tā nevēlas atklāt savu militāro aktivitāšu patiesos apmērus un nodomus, kā to paredz sadarbība EDSO,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Latvijas pārstāvju inspekcijas mērķis bija apmeklēt Brjanskas un Smoļenskas apgabalus, lai noteiktu apmēru militārajām darbībām, kas tiek veiktas šajos apgabalos, īpaši tādu, par kurām iepriekš jābrīdina Vīnes dokumenta ietvaros. Inspekcijas laikā Latvijai būtu bijusi iespēja saņemt informāciju par šajos apgabalos izvietotajām militārajām vienībām, to struktūru, uzdevumiem un aktivitātēm.
Vizītes atteikuma formālais iemesls bija Covid-19 radītie izaicinājumi, taču jāmin, ka pandēmija nav ietekmējusi Krieviju īstenot liela mēroga iesaukumu bruņotajos spēkos un militāros manevrus.
Inspekcijas vizītes un bruņojuma kontroles saistību ievērošana ir īpaši būtiska šajā laikā, kad Krievija rīko liela mēroga militārās mācības kopā ar Baltkrieviju un pulcē karaspēku pie Ukrainas robežām.
Vīnes dokuments kalpo kā instruments, ar kura palīdzību var skaidrot un detalizēti informēt pārējās EDSO dalībvalstis par militārajām aktivitātēm un ar tām saistītajiem nodomiem. Uzņemot vizītes, EDSO dalībvalstis demonstrē atvērtību un apņemšanos pildīt starptautiskās saistības saskaņā ar Vīnes dokumentu, kas paredz ikgadēju brīvprātīgu militārās informācijas apmaiņu, novērtējuma un inspekcijas vizītes starp EDSO dalībvalstīm.