ASV Senāta izlūkošanas komitejas abu partiju likumdevēji priekšsēdētāja demokrāta Marka Vorena un viņa vietnieka republikāņa Marko Rubio vadībā vērsušies pie Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena ar aicinājumu darīt visu iespējamo, lai ASV nodotu Ukrainai iespējami daudz izlūkinformācijas, ņemot vērā Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanu pie Ukrainas robežām.
"[Krievijas prezidents] Vladimirs Putins draud ukraiņu brīvībai un drošībai, un viņi apliecinājuši gatavību īstenot pasākumus, lai aizstāvētu savu suverenitāti, brīvību un demokrātiski ievēlēto valdību. Ar šo mērķi mēs aicinām, lai Savienotās Valstis maksimāli iespējamā mērā dalās ar Ukrainu ar izlūkdatiem," teikts senatoru paziņojumā.
"Krievija ir agresors, un mums ir jāapbruņo Ukraina ar kritiski svarīgu informāciju, kas ir nepieciešama valsts aizsardzībai. Tas ir ASV, kā arī mūsu šī reģiona sabiedroto un partneru nacionālās drošības interesēs," norādīja senatori. "Krievijas draudi Ukrainai ir draudi demokrātijai visā pasaulē, un mēs aicinām darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu šajā kritiskajā brīdī."
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.
Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām.
