Krievijas bruņotie spēki jau kopš janvāra ir gatavi uzsākt pilna mēroga militāru operāciju, kas vērsta uz lielas Ukrainas daļas vai pat visas valsts ieņemšanu. Turklāt, ja Krievija ar šīm metodēm sasniegs savus izvirzītos mērķus, tad var palielināties arī politiskais un militārais spiediens, kas vērsts Baltijas valstu virzienā, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”, atsaucoties uz jaunāko Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (Välisluureamet) pārskatu.
Igaunijas izlūkdienests savā jaunākajā pārskatā norāda - kad ir sasniegta militārā gatavība, operācijas uzsākšanai nepieciešams tikai politisks lēmums.
Lai gan karš Ukrainā neradītu tūlītējus militārus draudus Igaunijai vai NATO, Krievijas politiskais un militārais spiediens uz Baltijas valstīm ilgtermiņā varētu pieaugt, ja Krievija gūtu diplomātiskus un/vai militārus panākumus Ukrainā.
Pat, ja izdosies pārliecināt Krievijas vadību atturēties no turpmākas militāras agresijas, citām Rietumu valstīm tik un tā ir jāgatavojas arvien noturīgākam Krievijas militāram spiedienam – tieši kara draudi pēdējā gada laikā ir kļuvuši par Krievijas prezidenta Vladimira Putina ārpolitikas neatņemamu sastāvdaļu.
Saskaņā ar Igaunijas izlūkdienesta datiem kopš pagājušā gada rudens Krievija pierobežā pie Ukrainas mobilizējusi teju 150 000 karavīru, un šāda mobilizācija ir lielākais kara drauds pēdējo trīsdesmit gadu laikā.
Izlūkdienests norāda, ka tam ir informācija par Krievijas militārajiem mērķiem, vienlaicīgi norādot, ka tādu izlūkinformāciju par lielāko daļu Eiropas valstu vāc arī Krievija.
Tāpat Igaunijas izlūkdienests norāda, ka nesenā 20 000 karavīru, kā arī raķešu sistēmu izvietošana Baltkrievijā, aizbildinoties ar militārām mācībām, arī ir veids, kā spiedienu vērst Ukrainas un Eiropas virzienā. Izlūkdienests uzsvēris, ka šādu militāro mācību uzsākšana saīsinātu NATO sagatavošanās laiku, lai spētu reaģēt uz jebkuru plašāku potenciālo uzbrukumu Baltijas reģionā.