Igaunijas izlūkdienests: Baltkrievijas diktators meklēs jaunus hibrīduzbrukumu veidus pret ES

Ārvalstīs
Sargs.lv/Välisluureamet
Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko
Foto: Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko/Foto: Sergei Shelega/BelTA/TASS/Scanpix

Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta realizētie hibrīduzbrukumi pret Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas valstīm – Latviju, Lietuvu un Poliju, nav sniegušas viņam vēlamo rezultātu, kas ir pret Baltkrieviju vērsto ES sankciju mīkstināšana vai atcelšana, kā arī A. Lukašenko atzīšana par likumīgu Baltkrievijas prezidentu. Līdz ar to, visticamāk, diktators arī šogad izmantos gan jau ierastās hribrīduzbrukumu metodes, kā ieroci izmantojot Tuvo austrumu migrantus, gan arī meklēs jaunus uzbrukuma veidus. Tikmēr Kremlis, paliekot pērn realizēto hibrīduzbrukumu ēnā, vēroja, kā Baltkrievija “sadedzina visus tiltus ar Rietumiem”, tādējādi arī vājinot tās pozīciju pret Krieviju, vēstīts jaunākajā Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (Välisluureamet) pārskatā.

Pēc Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma veiktās “Ryanair” lidojuma piespiedu novirzīšanas 2021. gada maijā, kam sekoja jaunas Eiropas Savienības sankcijas pret Baltkrieviju, A. Lukašenko veica masīvu hibrīduzburkumu pret ES dalībvalstīm – Latviju, Lietuvu un Poliju. Tādējādi diktators centās sodīt Eiropas Savienību gan par sankciju noteikšanu, gan Baltkrievijas opozīcijas atbalstīšanu. A. Lukašenko mērķis bija arī piespiest ES iesaistīties politiskās sarunās, lai leģitimizētu viņa režīmu un izrautu Baltkrieviju no starptautiskās izolācijas.

Lai realizētu savu mērķi, A. Lukašenko panāca vairāku tūkstošu migrantu transportēšanu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, uz Baltkrieviju un pēc tam uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Nelikumīgos robežpārkāpējus uz Minsku gan ar regulārajiem, gan čarterreisiem nogādāja tādas aviokompānijas kā Baltkrievijas nacionālā aviokompānija “Belavia” un ASV sankcionētā Sīrijas aviokompānija “Cham Wings”. Sadarbībā ar Tuvo Austrumu tūrisma operatoriem Baltkrievijas Ārlietu ministrija un tūrisma biroji nodrošināja migrantiem ceļošanas dokumentus un izmitināšanu Baltkrievijas valsts vai privātajās viesnīcās. Pēc tam šie cilvēki tika nogādāti pie ES ārējas robežas, kur Baltkrievijas robežsargi deva norādījumus par tās šķērsošanu. Igaunijas izlūkošanas dienests raksta – Baltkrievijas robežsargi pret migrantiem pielietoja vardarbību, nozaga viņiem vērtīgas mantas, savukārt, ja šie cilvēki vēlējās atgriezties savā mītnes zemē,  pieprasīja kukuļus līdz 1000 ASV dolāru apmērā no vienas personas.

Image
Baltkrievijas varas iestādes organizēja tūkstošiem migrantu nogādāšanu no viņu izcelsmes valstīm uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām. Baltkrievija viņiem izsniedza ātrās vīzas, savukārt valsts aviouzņēmums “Belavia” daudzus no viņiem nogādāja uz Minsku. No lidostas migranti tika nogādāti viesnīcās un pēc tam nelikumīgi šķērsot robežu. Neveiksmīga mēģinājuma gadījumā viņi bija spiesti mēģināt šķērsot robežu citur. Infografikas avots: Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (Välisluureamet) pārskats
Baltkrievijas varas iestādes organizēja tūkstošiem migrantu nogādāšanu no viņu izcelsmes valstīm uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām. Baltkrievija viņiem izsniedza ātrās vīzas, savukārt valsts aviouzņēmums “Belavia” daudzus no viņiem nogādāja uz Minsku. No lidostas migranti tika nogādāti viesnīcās un pēc tam nelikumīgi šķērsot robežu. Neveiksmīga mēģinājuma gadījumā viņi bija spiesti mēģināt robežu šķērsot citur. Infografikas avots: Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (Välisluureamet) pārskats par 2021. gadu
Kā liecina izlūkdienesta pārskatā teiktais, Baltkrievija pret savām kaimiņvalstīm veica arī informatīvus uzbrukumus. Baltkrievijas valsts mediji, atspoguļojot notikumus pierobežā, kas bija paredzēti arī ārvalstu auditorijai, protams, izplatīja savu vēstījumu. Proti, informācija tika sagrozīta tā, lai demonstrētu, ka Rietumvalstis ir tās, kuras izraisījušas migrācijas krīzi un pārkāpj cilvēktiesības. Piemēram, no A. Lukašenko izplatītajiem videoklipiem tika izņemti kadri, kuros Baltkrievijas robežsargi migrantus no vienas vietas uz otru pavada ar ieroci.

Lai arī Krievija bija A. Lukašenko īstenotā hibrīduzbrukuma fonā, galvenokārt aprobežojoties ar publiski izteiktu atbalstu “brāļu tautai” un migrantu krīzē vainojot Rietumus, Baltkrievijas režīma rīcība visnotaļ kalpoja arī Krievijas interesēm. Jāatzīmē gan, ka uz Eiropas Savienību izdarītais spiediens, izmantojot Baltkrievijas resursus, radīja negatīvu ietekmi uz abām pusēm.

Darbojoties pret Eiropas Savienību, A. Lukašenko zaudēja pat niecīgāko iespēju manevrēt starp Rietumiem un Krieviju, līdz ar to Krievijas pozīcija sarunās ar A. Lukašenku kļuva vēl spēcīgāka.

Turklāt Krievija pret ES valstīm vērsto hibrīduzbrukumu izmantoja, lai izdarītu spiedienu arī uz pašu A. Lukašenko, lai viņš 2021. gada 4. novembrī parakstītu ekonomiskās integrācijas programmas Krievijas un Baltkrievijas Savienības ietvaros. Krievijai bija jāparāda sabiedrībai, ka tā gūst panākumus trīs gadus ilgajās sarunās, no kurām atsauces uz politisko integrāciju jau bija izņemtas. Programmu neskaidrību dēļ A. Lukašenko, iespējams, centīsies pēc iespējas novilcināt līgumu izpildi, apspriežot katru sīkumu.
Image
Ekrānuzņēmums no Baltkrievijas tūrisma operatora Oscartur tīmekļa vietnes, kas organizē ceļojumus potenciālajiem migrantiem no Irākas uz Baltkrieviju. Vārds “Baltkrievija” tiek parādīts arābu valodā kopā ar tālruņa numuru Irākā.  Avots: sociālie mediji
Ekrānuzņēmums no Baltkrievijas tūrisma operatora "Oscartur" tīmekļa vietnes, kas organizē ceļojumus potenciālajiem migrantiem no Irākas uz Baltkrieviju. Vārds “Baltkrievija” tiek parādīts arābu valodā kopā ar tālruņa numuru Irākā. Avots: sociālie mediji/Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (Välisluureamet) pārskats par 2021. gadu

Igaunijas izlūkdienesta vērtējumā Lukašenko naidīgums pret Rietumiem 2022. gadā tikai pieaugs, jo viņa hibrīduzbrukums nav devis vēlamo efektu. Lukašenko, visticamāk, mēģinās atkārtoti izmantot gan jau ierasto hibrīduzbrukumu metodi, gan arī centīsies atrast jaunus līdzekļus, lai piespiestu Rietumus iesaistīties sarunās, lai atzītu A. Lukašenko leģitimitāti. Tikmēr pieļaujams, ka Kremlis nav ieinteresēts tieši iesaistīties A. Lukašenko aktivitātēs, vismaz tik ilgi, kamēr tas nerada problēmas pašai Krievijai.

Dalies ar šo ziņu