Atšķirībā no Baltkrievijas, kas līdz ar Krieviju uzsākusi iebrukumu Ukrainā, Kazahstānas valdošais režīms vismaz pagaidām neplāno savu bruņoto spēku iesaisti Ukrainas konfliktā.
Kazahstānas Aizsardzības ministrija savā paziņojumā noliegusi sociālajos tīklos publiskotās ziņas, ka tā būtu gatava nosūtīt savu bruņoto spēku apakšvienību nosūtīšanu uz Ukrainu un uzsver, ka visi Kazahstānas bruņoto spēku kaujas gatavības pasākumi, tostarp, pārvietošanās, apmācība un treniņi norisinās plānveida režīmā. Arī Kazahstānas parlamentā nav saņemts aicinājums nosūtīt kontingentu starptautisko miera uzturēšanas saistību izpildei uz kādu ārvalsti.
Kazahstāna, tāpat kā Krievija, Baltkrievija, Armēnija, Kirgiztāna un Tadžikistāna ir Maskavas režīma veidotās Kolektīvās drošības organizācijas, jeb ODKB - dalībvalsts.
Visticamāk, Kazahstāna nevēlas praktiski iesaistīties karadarbībā Ukrainā un mēģinās būt atturīga. Vienlaikus jāatgādina, ka Kazahstānas valdošais Kasima Žomarta Tokajeva režīms ir parādā pateicību Krievijai par krīzes risināšanu janvārī.
Līdzīgi ir ar Uzbekistānu – lai gan 26.februārī prezidents Šavkats Mirzijojevs telefonsarunā Krievijas diktatoru Vladimiram Putinam pauda izpratni par Maskavas nostāju, neilgi pēc sarunas Uzbekistānas prezidenta preses sekretārs Šerzods Asadovs precizēja, ka Taškentai ir neitrāla pozīcija. Domājams, Uzbekistāna vēlas distancēties, lai saglabātu savu līderpozīciju reģionā un pozitīvās ievirzes sadarbībā ar Rietumiem.
Pēc iebrukuma Ukrainā Krievija nonākusi starptautiskā izolācijā, pret to ir piemērotas vissmagākās ekonomiskās sankcijas. Savukārt Krievijas karaspēka kritušo skaits aizvadītās dienās pārsniedzis 5000 cilvēku.