Krievijas izvērstais iebrukums un agresija pret tās kaimiņvalsti Ukrainu uzlabojusi diktatora Vladimira Putina reitingu sabiedrībā. Viņa darbošanos valsts galvas amatā atbalsta 70,4% Krievijas iedzīvotāju. Tas nedēļas laikā ir pieaugums par 6,1 procentpunktu, bet V.Putina uzticības reitings sasniedzis 73%, kas ir par 5,8 procentpunktiem vairāk nekā nedēļu iepriekš.
socioloģiju, bet par daļu no diktatora lēmumu un darbības attaisnošanas. Vienlaikus jāapzinās, ka parasti kara sākuma posmā ievērojama daļa sabiedrības uzticas un konsolidējas ap līderi. Karam ieilgstot, tas var mainīties.
Lai mēģinātu saglabāt sabiedrības uzticību, režīms paralēli īsteno vairākus pasākumus. Krievijā ir ieviesta kara laika cenzūra, kas ir vērsta uz informācijas telpas kontroli atbilstoši Kremļa interesēm. Cenzūras ietvaros bloķēti vai pārtraukuši darbu šādi mediji – “Meduza”, “Eho Moskvi”, “TV Rain” (“Dožd”), “BBC”, “Current Time”, “Radio Liberty”, “New Times”, “Deutsche Welle”, “Znak.com” un citi.
Tāpat pārtraukta sociālo tīklu “Facebook” un “Twitter” darbība).
Vēl pieņemta virkne tā dēvēto antikrīzes pasākumu, kas ir vērsti uz tūlītēju sabiedrības finansiāli ekonomisko vajadzību apmierināšanu, piemēram, ir ieviestas kredītbrīvdienas līdz šī gada 30.septembrim, dotas tiesības valdībai indeksēt pensijas pēc vajadzības, atceltas pārbaudes mazajos un vidējos uzņēmumos, mīkstināti valsts iepirkumu noteikumi, kā arī veikti citi pasākumi, kas liecina, ka režīms ir gatavs ja ne veidot, tad netraucēt “pelēkās ekonomikas” attīstīšanu Krievijā apmaiņā pret uzņēmēju un sabiedrības akceptu karam.
V.Putina režīms ir mudinājis inteliģences un dažādu profesiju pārstāvjus paust atbalstu tā sauktajai “Ukrainas kampaņai”.
Krievijas propagandā tiek mērķtiecīgi uzturēta “mazo uzvaru” tēma, proti, regulāri tiek demonstrēti karavīru vārdi un pakāpes, sākot ar karavīriem, instruktoriem un beidzot ar vecākajiem virsniekiem, kuri esot demonstrējuši varonību tā sauktās “Ukrainas atbrīvošanas” kampaņā. Ar videokameru palīdzību tiek inscinēta režīmam vēlamā ilūzija, ka Krievijas karavīrus Ukrainā sagaida kā atbrīvotājus.
Vienlaikus Kremļa centieni vērsties pret pēdējiem neatkarīgajiem medijiem, kā arī sociālo tīklu ierobežošanas pasākumi domāti patiesās informācijas slēpšanai par reālajiem Kremļa uzsāktās agresijas upuriem Krievijas karavīru rindās.
Krievijas oficiālā vara aizvien noklusē faktu, ka Ukrainā iebrukuma rezultātā jau nogalināti vairāk nekā 9000 Krievijas karavīru, likvidēti simtiem dažāda veida kaujas tehnikas vienību. Tāpat tiek slēpta informācija par ievainotajiem un gūstā saņemtajiem okupācijas spēku karavīriem.
