Turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, arī Moldovas iekšpolitiskās dienaskārtības centrā saglabājas ukraiņu bēgļu pieplūdumus. Saskaņā ar Moldovas valdības datiem 22. martā valstī uzturējās 101 035 bēgļi, no kuriem 49 033 bija bērni. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, Moldova šobrīd ir uzņēmusi lielāko bēgļu skaitu reģionā – valstī šobrīd uz katriem 10 000 iedzīvotajiem ir 1369 bēgļi, kas proporcionāli ir gandrīz 3 reizes vairāk nekā, piemēram, Polijā, kas uz 10 000 iedzīvotājiem ir uzņēmusi 516 bēgļus.
Pēc Moldovas Informācijas un drošības dienesta “SIS” direktora Aleksandra Jesaulenko teiktā pēdējā laikā vērojami organizēti centieni publiskajā telpā veicināt pret ukraiņu bēgļiem vērsta naidīga noskaņojuma pieaugumu. Vienlaikus viņš norādīja, ka arī daļa Moldovas mediju notikumus Ukrainā atspoguļo “vienpusīgi”, cenšoties attaisnot pret Ukrainu vērsto Krievijas agresiju.
Bēgļu pieplūduma radītās slodzes uz valsts budžetu un karadarbības Ukrainā nelabvēlīgās ietekmes uz Moldovas tautsaimniecību dēļ Kišiņeva šobrīd aktīvi meklē starptautisko partneru atbalstu.
Vienlaikus Rumānijas ārlietu ministrs Bogdans Auresku informēja par Rumānijas, Vācijas un Francijas nodomu 5. aprīlī Berlīnē organizēt “Moldovas atbalsta platformu”, kuras ietvaros Moldovai tiks vākti ES, G-7 valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi.
Karadarbība Ukrainā Moldovā ir arī veicinājusi drošības bažu pieaugumu saistībā ar faktu, ka Piedņestrā izvietots Krievijas karaspēks. Pēc parlamenta priekšsēdētāja Igora Grosu teiktā, šobrīd nav pazīmju, kas liecinātu par iespējamā uzbrukuma gatavošanu Ukrainai no Piedņestras teritorijas, un reģionā esošo Krievijas bruņoto spēku darbībām ir defensīvs raksturs – tie nostiprina savas pozīcijas, gatavojoties iespējamā Ukrainas uzbrukuma atvārīšanai.
