Baltkrievijas pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko režīms sācis meklēt visus iespējamos veidus, kā mazināt tā atbildību Krievijas sāktā nelikumīgā kara atbalstīšanā Ukrainā, lai mīkstinātu Rietumvalstu noteiktās sankcijas Baltkrievijas ekonomikai.
Baltkrievijas oficiālā režīma propagandas ziņu aģentūra “BelTa” aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka A. Lukašenko paziņojis, ka “Baltkrievijas militārā atbalsta mehānisms [Krievijas un Baltkrievijas] Savienotās valsts ietvaros ticis izmantots absolūti likumīgi. Kā uzskata Baltkrievijas pašpasludinātais vadonis, pašreizējā situācijā reģionā un pasaulē ir ļoti būtiska sabiedroto saliedētība.
A.Lukašenko arī sūkstījās, ka Baltkrievija ir nepamatoti pasludināta par “agresora līdzdalībnieci”, taču, pēc viņa teiktā, tā pati veikusi “specoperāciju” savu pilsoņu atbrīvošanai Ukrainā.
Baltkrievijas diktators A. Lukašenko Drošības padomes sēdē paziņoja, ka pret Baltkrieviju izvērstā ekonomiskā kara galvenais mērķis ir bloķēt valsts eksporta kanālus, vājināt ekonomiku caur importa ierobežojumiem un graut iedzīvotāju labklājību.
Šajā sakarā diktators sanāksmes dalībniekiem aktualizēja vairākus jautājumus. Pirmkārt, kā valdība vērtē pašreizējo ekonomisko situāciju, kādi draudi saskatāmi tuvākajā un vidējā termiņā un kāda ir valdības vispārējā stratēģija kopumā. Otrkārt – cik efektīvi tiek īstenoti Baltkrievijas un Krievijas līgumi par savstarpēju atbalstu saistībā ar Rietumu noteiktajām sankcijām, kā arī, treškārt, kādas korekcijas nepieciešams veikt ārpolitiskajās aktivitātēs.
Drošības sēdē A. Lukašenko arīdzan uzsvēra, ka Baltkrievijas militārā atbalsta mehānisms Savienotās valsts ietvaros tika izmantots absolūti likumīgi, un pašreizējā situācijā reģionā un pasaulē ir svarīgi sabiedrotajiem būt saliedētiem.
“Gribu apliecināt, ka Baltkrievija turpinās aizstāvēt savas nacionālās intereses visnežēlīgākajā veidā. Sabiedrotajiem, kuri joprojām šaubās, jāsaprot, ka bez mūsu civilizācijas ātras konsolidācijas, bez politisko, ekonomisko un militāro saišu stiprināšanas mēs rīt varam nebūt,” teica A.Lukašenko.
Viņš arī atzīmēja, ka sarunās par miermīlīgu noregulējumu Ukrainā ir jāpiedalās arī Baltkrievijai, norādot, ka bez Baltkrievijas līdzdalības sarunas nevar būt. A. Lukašenko gan piebilda, ka sarunās ir jāizskan arī Minskas nostājai, jo karš Ukrainā nopietni ietekmē situāciju Baltkrievijā, tāpēc “nevajadzētu būt nekādiem atsevišķiem līgumiem aiz Baltkrievijas muguras”.
Tikmēr pati Baltkrievija veica specoperāciju savu pilsoņu atbrīvošanai Ukrainā, jo tur bija arestēti 1500 Baltkrievijas vagonu, automašīnu un līdz simtam šo kravu automašīnu vadītāju.
Viņš arī informēja, ka tuvākajā laikā paredzēta tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Savukārt Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, komentējot A.Lukašenko paziņojumus Drošības padomes sēdē, vēlreiz akcentēja, ka Minska ir gatava sniegt savu ieguldījumu sarunu procesā un drošības garantijas ir jāsniedz ne tikai Ukrainai un Krievijai, bet arī Baltkrievijai. Pēc V. Makeja teiktā, Ukrainas un Krievijas sarunās būtu jāpiedalās arī Baltkrievijas prezidentam.
Visticamāk, Minska ir nobažījusies par izveidoto situāciju un nonākšanu arvien lielākā Krievijas ietekmes zonā, kas izveidojusies līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Nav šaubu, ka Maskava nekad nepiekristu kādas citas valsts sniegtajām drošības garantijām Baltkrievijai, uzskatot to tikai un vienīgi par savu ietekmes sfēru. Vienlaikus nevar izslēgt – ja Krievija izrādīs kādu vājuma pazīmes, Minska varētu paziņot par atgriešanos pie multivektoriālas ārpolitikas un atsākt “spēlēt spēli” ar Rietumiem.
