Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretārs Aleksandrs Voļfovičs izteicis kara draudus Baltijas valstīm un Polijai, reaģējot uz reģionā plānotajām militārajām mācībām, kā arī valstu bruņoto spēku infrastruktūras un spēju attīstību.
Pēc A.Voļfoviča teiktā, Polijā, Lietuvā un Latvijā šobrīd tiek palielināts militārpersonu un apbruņojuma skaits, tiek modernizēta militārā infrastruktūra, kā arī aizsardzības nozarei no budžeta tiek atvēlēti lieli līdzekļi. Un tas viss, viņaprāt, komplektā ar aktīvo ārvalstu militāro lidmašīnu patrulēšanu Baltijas debesīs netālu no Baltkrievijas robežas, tiek darīts, lai sagatavotu infrastruktūru agresijas pret Baltkrieviju izvēršanai.
Viņš arī norādīja, ka “vienkāršie cilvēki, poļi, lietuvieši, redz, kas šodien notiek Ukrainā, kāda iznīcība un traģēdija, kā vienkāršie cilvēki mirst Ukrainas teritorijā”.
Iespējams, A.Voļfoviča paziņojumi saistāmi ar Minskas sakāpināto reakciju uz Latvijā notiekošo militāro mācību ciklu “NAMEJS 2022”, kuru pavasara posms norisinās no 18. aprīļa līdz 27. maijam. Uz šīm mācībām ierodas arī sabiedroto spēku tehnika un karavīri, un šis posms sakrīt ar vairākām tajā apvienotajām starptautiskajām mācībām, piemēram, “Defender Europe”, “Knight Legion”, “Swift Response”, “Summer Shield”, kā arī Igaunijas bruņoto spēku lielākajām militārajām mācībām “Hedgehog”. Dalībai mācību “NAMEJS 2022” pirmajā posmā Latvijā ir ieradušās militārās vienības no ASV, Čehijas, Polijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Igaunijas.
Taču NBS organizētās starptautiskās mācības ciklā “NAMEJS 2022” ir jau iepriekš plānotas un notiek saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku mācību gada plānu, kas apstiprināts ar 9. februāra Ministru kabineta rīkojumu.
Līdz ar to Baltkrievija turpina pieturēties pie līdzšinējās taktikas, cenšoties balansēt starp Krieviju un Rietumiem, kas, ņemot vērā Minskas īstenoto politiku, tuvākajā laikā, visticamāk, nevainagosies ar panākumiem.
V. Makeja vēstule rada neizpratni par Minskas centieniem atgriezties pie iepriekšējām attiecībām ar Rietumiem, nemainot neko savā politikā. Turklāt joprojām atklāts paliek jautājums – vai Minska šobrīd maz ir saimniece pati savā valstī.
