Ņemot vērā Somijas iespējamo pievienošanos NATO, kas varētu notikt jau drīzumā, sagaidāms, ka pieaugs Krievijas izraisītais spiediens un drošības krīzes saasināšanās reģionā, norāda ka Igaunijas drošības eksperts Mēliss Oidsalu (Meelis Oidsalu).
Viņš uzsver – ja Somija iestāsies NATO, tad Baltijas reģions var sagaidīt, ka Krievija izdarīs lielu spiedienu uz NATO sabiedrotajiem, tostarp arī Igauniju un Somiju.
Pie nemilitāriem līdzekļiem minami gan hibrīddraudi un kiberuzbrukumi, gan dažādas sabotāžas, iekļūstot militāros objektos un nodarot tiem postījumus. Tāpat no Krievijas puses var pieaugt draudi mūsu reģionā pielietot raķetes, ar to reizēm pietiek, lai sētu paniku un izraisītu nedrošību.
Savukārt, komentējot Krievijas karu Ukrainā, viņš sacīja, ka krievu līdzšinējās neveiksmes skaidrojamas ar līderības un komandvadības trūkumu Krievijas armijā, taču tagad Kremlis ir izvēlējies jaunu atbildīgo par “speciālo militāro operāciju” Ukrainā.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka kopš pagājušās nedēļas par Krievijas karu Ukrainā komandvadību uzņēmies Krievijas armijas ģenerālis Aleksandrs Vladimirovičs Dvorņikovs (ar iesauku Alepo miesnieks). A. Dvorņikovs ir vecākais no trim Krievijas militāro apgabalu komandieriem, kas iesaistīti iebrukumā, un Krievijas bruņotie spēki koncentrē savus centienus gandrīz tikai tajā Ukrainas apgabalā, kuru A. Dvorņikovs jau komandēja. Viņa vienības jau labu laiku darbojas Donbasā, un viņš bija tas, kurš savulaik bombardēja Čečenijas galvaspilsētu Grozniju.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir teicis, ka Ukraina apzinās – karš var būt ilgs. Tikmēr viņš saglabās spiedienu uz rietumvalstīm, lai tās palīdz Ukrainai cīņā pret Krieviju.
Eskperts norāda – ja mēs vēlamies nodrošināt kaut kādu ilgtermiņa stabilitāti Eiropas reģionā, Ukrainas ES un NATO perspektīvām ir jābūt nopietni apsveramām.
“Somija un Zviedrija pievienosies NATO, kas ir lieliski arī mūsu drošībai, taču patiesība ir tāda, ka tas Ukrainas situācijā neko nemaina. Tur mirstošie civiliedzīvotāji neko neiegūst, zinot, ka Somija un Zviedrija pievienosies NATO. Tāpēc politisku un stratēģisku perspektīvu došana Ukrainai ir jāiekļauj darba kārtībā, ja jau Rietumi nav demonstrējuši gatavību militāri iejaukties Krievijas karā Ukrainā,” rezumē O. Oidsalu.
