Krievija slēdz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konsulātus Sanktpēterburgā un Pleskavā, ceturtdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.
Ministrija to pamatoja kā atbildi uz Baltijas valstu iepriekš nolemto slēgt Krievijas konsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu.
Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka tika izsaukti visu trīs valstu diplomātisko misiju vadītāji Maskavā, kuriem izteikts protests par "nedraudzīgajām darbībām, slēdzot Krievijas ģenerālkonsulātus Klaipēdā, Liepājā, Daugavpilī un Narvā, kā arī Krievijas vēstniecības Igaunijā konsulāro nodaļu" Tartu.
Šo diplomātisko misiju vadītāji un darbinieki, kuri nav Krievijas pilsoņi, tiks pasludināti par Krievijā nevēlamām personām un viņiem jādodas prom no Krievijas, paziņoja ministrija.
Jau vēstīts, ka 5.aprīlī Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja par lēmumu atsaukt piekrišanu Krievijas ģenerālkonsulātu Daugavpilī un Liepājā darbībai Latvijā, tādējādi slēdzot abas Krievijas konsulārās pārstāvniecības, un šo ģenerālkonsulātu diplomātiskie darbinieki tiek pasludināti par Latvijā nevēlamām personām.
Lēmums pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju un karu.
Līdzīgu lēmumu tajā pašā dienā paziņoja ar Igaunijas Ārlietu ministrija, proti, tiek slēgts Krievijas ģenerālkonsulāts Narvā un Krievijas vēstniecības konsulārā nodaļu Tartu un izraidīti 14 darbinieki, tai skaitā septiņi diplomāti, pasludinot viņus par Igaunijā nevēlamām personām.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis jau iepriekšējā dienā bija paziņojis, ka valdība nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvības statusu attiecībās ar Krieviju un pieprasījusi, lai šīs valsts vēstnieks Aleksejs Isakovs atstāj Lietuvu, vienlaikus nolemjot arī slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā.
Atklājoties zvērībām, ko Krievijas karaspēks pastrādāji Bučā un citās īslaicīgi okupētajās Ukrainas pilsētās, Krievijas diplomātus jau izraidījušas arī Francija, Vācija, Spānija un citas valstis.
