Krievija ir brīdinājusi Japānu par “atriebības pasākumiem”, ja tā paplašinās kopīgās jūras spēku mācības ar ASV netālu no Krievijas austrumu robežām. Šie šobrīd ir pēdējie no daudziem Maskavas izteiktajiem draudiem, kurus izraisīja Japānas sniegtais atbalsts Ukrainai un tās pieaugošās saites ar NATO valstīm, un tas saasina abu valstu ilgstošo strīdu par padomju spēku Otrā pasaules kara beigās sagrābto Kuriļu salu piederīgu, raksta “CNN”.
Krievijas propagandas medijs “RIA Novosti” 26. aprīlī rakstīja, ka Krievijas ārlietu ministra vietnieks Igors Morgulovs norādīja, ka ASV un Japānas jūras spēku mācības ir “potenciāli aizskaroša rakstura”.
Tiesa, I. Morgulovs gan neprecizēja, par kurām ASV un Japānas mācībām viņš runā, kā arī nenorādīja, kādā formā varētu izpausties Krievijas atriebība.
Japāna vēl nav atbildējusi uz I. Morgulova izteikumiem un nav atbildējusi arī uz “CNN” pieprasījumu sniegt komentārus.
ASV un Japānas flotes pagājušajā nedēļā noslēdza kopīgas mācības Austrumķīnas jūrā un Filipīnu jūrā, ko vadīja ASV Jūras spēku aviācijas bāzes kuģa "Abraham Lincoln" kaujas grupa.
Mēneša sākumā "Abraham Lincoln" vadīja līdzīgas kopīgas mācības Japānas jūrā, kur Krievijai ir gara krasta līnija.
Saskaņā ar ASV Jūras spēku teikto, ASV un Japāna regulāri rīko kopīgas jūras spēku mācības Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai "saglabātu stabilitāti brīvā un atvērtā Indijas un Klusā okeāna reģionā".
Ieilgušais Otrā pasaules kara strīds
Spriedzes starp Tokiju un Maskavu palielināšanos veicinājis Japānas atbalsts Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma tās rietumu kaimiņvalstī, kā arī ieilgušais strīds starp Japānu un Krieviju par salu suverenitāti uz ziemeļiem no Japānas, kuras padomju spēki ieņēma pēc Japānas kapitulācijas Otrā pasaules kara beigās.
Japāna pagājušajā nedēļā norādīja, ka četras Krievijas kontrolētās Kuriļu salas uzskatāmas kā Krievijas “nelikumīgi okupētas”. Tā ir pirmā reize divu desmitgažu laikā, kad Tokija lieto šādu valodu apzīmējot savas teritorijas.
Šajā publiskotajā ikgadējā diplomātiskajā ziņojumā Japānas Ārlietu ministrija pieminēja salas, kuras Krievija dēvē par Dienvidkuriļiem, norādot tās uzskatāmas par Japānas “ziemeļu teritorijām”.
Saskaņā ar ziņojumu Japāna uzskata salas par “Japānas teritorijām, pār kurām tai ir suverēnas tiesības, kuras nelikumīgi okupējusi Krievija”.
F. Kišida paziņojums nāca pēc tam, kad viņš šogad jau ceturto reizi runāja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Tāpat jāatzīmē, ka šī mēneša sākumā Japāna Ukrainas kara dēļ izraidīja astoņus Krievijas diplomātus un amatpersonas.
Japānas rīcība ir "paredzama un pārredzama"
Analītiķi atzīmēja, ka Maskava šobrīd ir satraukta, tāpēc izceļ neapmierinātību attiecībās ar Japānu.
“Japāna un ASV nav darījušas neko neparastu... neko, kas patiešām liktu rosināt šāda līmeņa reakciju,” sacīja Tokijas Templas universitātes politikas zinātnes asociētais profesors Džeimss D. Dž. Brauns.
“Japāna lēnām atmostas par drošības apdraudējumiem savā perifērijā, un tā dara to paredzamā un pārredzamā veidā, kas atbilst demokrātijai,” sacīja D. Tompsons.
Japānā bāzētās ASV 7. flotes pārstāvis komandors Heilijs Simss kopīgās mācības Japānas jūrā aprīļa sākumā raksturoja kā "parastas divpusējas operācijas".
“Es domāju, ka tas patiešām parāda Krievijas puses palielināto nervozitāte, uzskatot, ka darbības viņu tuvumā vienmēr ir potenciāli aizskarošas,” sacīja Dž. D. Dž. Brauns.
Viņš sacīja, ka pieaugošā Japānas sadarbība ar NATO sabiedrotajiem, tostarp Lielbritāniju un Franciju – valstīm, ar kurām Krievijai ir nesaskaņas – saasina spriedzi Klusajā okeānā.
“Viena lieta, kas krieviem ļoti nepatīk, ir tas, ka Japāna pēdējos gados stiprina sadarbību ar citām valstīm ārpus ASV,” sacīja Dž. D. Dž. Brauns.
Krievu provokācijas
Analītiķi atzīmēja, ka Krievija savus “militāros muskuļus ap Japānu locījusi” jau pēdējos dažus gadus.
Japānas Keio universitātes mūsdienu starptautiskās politikas profesors Satoru Mori sacīja – dažu pēdējo mēnešu laikā notikušas daudzas Krievijas provokācijas, piemēram, militārās mācības strīdīgajās salās un no zemūdenes palaisto spārnoto raķešu izmēģinājumi Japānas jūrā.
Savukārt D. Tompsons norāda, ka Krievijas draudi sniedzas vēl tālāk, atzīmējot pēdējos gados notikušus kodolieročus nest spējīgo Krievijas bumbvedēju lidojumus Japānas gaisa telpas tuvumā un sadarbību ar Ķīnu aviācijas un jūras spēkiem mācībās, tostarp kopīgā Krievijas un Ķīnas jūras spēku apbraukšanā Japānas galvenajai Honsju salai 2021. gadā.
“Tā ir Japāna, kas reaģē uz dinamiku, kas sākās ar Krievijas un Ķīnas militārās sadarbības stiprināšanu,” sacīja D. Tompsons.
“Tās ir pārmaiņas, kas virza Japānas aizsardzības plānošanu un politiskos resursus, nevis tieša atbilde uz šiem jaunākajiem Krievijas draudiem. Ja ir kaut kas, kas apstiprina Japānas stratēģiju stiprināt spējas, tad tā ir pašas spējas atturēt pret to militārā spēka izmantošanu,” viņš sacīja.
