Zviedrijas premjerministre pirmdien paziņoja, ka Zviedrija pievienosies Somijai, kas vēlas arī kļūt par NATO dalībvalsti, ziņo "AP News".
Šī vēsturiskā pārmaiņa, kas notiek pēc vairāk nekā 200 gadu ilgas Ziemeļvalsts militārās neitralitātes, visticamāk sadusmos Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"Mēs informēsim NATO, ka vēlamies kļūt par alianses dalībvalsti," sacīja premjerministre Magdalēna Andersone.
Šis paziņojums nāca klajā pēc pirmdien parlamentā notikušajām debatēm. Iestāšanās NATO ir guvusi lielu atbalstu, jo no astoņām Zviedrijas partijām tikai divas mazākas kreisi noskaņotās partijas iebilda pret to.
Svētdien zviedru sociāldemokrāti atkāpās no partijas ilggadējās nostājas, ka Zviedrijai ir jāpaliek neiesaistītai NATO, tādējādi pavēršot ceļu skaidram vairākumam, kas parlamentā atbalstīja dalību NATO.
Zviedrija šo soli veica pēc tam, kad kaimiņvalsts Somija svētdien paziņoja, ka arī tā iestāsies NATO.
Sabiedriskā doma abās valstīs pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī bija stingri pret iestāšanos NATO, bet pēc tam atbalsts dalībai NATO strauji pieauga.
"Zviedrijai ir nepieciešamas oficiālas drošības garantijas, ko sniedz dalība NATO," sacīja M. Andersone.
"Zviedrijas valdības nodoms ir pieteikties dalībai NATO. Vēsturiska diena Zviedrijai," tviterī rakstīja ārlietu ministre Anna Linde. "Ar plašu politisko partiju atbalstu parlamentā secināms, ka Zviedrija kopā ar sabiedrotajiem NATO būs stiprāka."
Savulaik Zviedrija bija reģionāla militārā lielvara, taču kopš Napoleona karu beigām ir izvairījusies no militārām aliansēm. Līdzīgi kā Somija tā saglabāja neitralitāti Aukstā kara laikā, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma izveidoja ciešākas attiecības ar NATO.