ASV Senāta Izlūkošanas komitejas pārstāvji ir satraukti par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) un citu ASV drošības iestāžu nespēju izstrādāt precīzas prognozes saistībā ar dažādu konfliktu eskalāciju, vēsta CNN.
Īpašu senatoru neapmierinātību izraisījusi izlūkdienestu neprecīzā analīze par situācijas attīstību Afganistānā, kur tika pārvērtētas ASV atbalstītās Afganistānas nacionālās valdības bruņoto spēku kaujas spējas, kā arī par Ukrainas konfliktu, kurā izlūkdienesti paredzēja ātru militāro uzvaru agresorvalsts – Krievijas okupācijas spēkiem.
Senatori uzskata, ka izlūkošanas kļūdas Ukrainā ir liegušas ASV politiskajai vadībai jau laicīgi sniegt Ukrainai ievērojamu militāri tehnisko palīdzību, kas būtu varējusi palīdzēt apturēt Krievijas karaspēka virzību kara pirmajās dienās.
ASV izlūkdienesti precīzi paredzēja iebrukumu Ukrainā, tomēr tie nepareizi pieļāva, ka Krievijai izdosies ieņemt Kijivu trīs dienu laikā. Visticamāk, šī prognoze nepiepildījās ne tikai objektīvu ASV specdienestu analīzes kļūdu dēļ, kas izpaudās kā pārmērīga Krievijas militārās varenības pārvērtēšana, vienlaikus par zemu novērtējot Ukrainas gatavību pretoties, bet arī dēļ ASV Kijivai sniegtās palīdzības.
Kaut arī Ukrainas politiskā vadība līdz pēdējam neticēja ASV brīdinājumiem par Krievijas iebrukuma plāniem, apsūdzot Vašingtonu centienos graut Ukrainas ekonomiku, ASV izlūkinformācijas iespaidā Ukrainas militārā vadība veica vairākus piesardzības pasākumus, kas ļāva nepieļaut Ukrainas militārās aviācijas pilnīgu iznīcināšanu un Krievijas gaisa desanta izsēdināšanu Hostomeļas lidlaukā.
Šīs pretdarbības dēļ Krievija bija spiesta mainīt sākotnējos plānus, īstenojot militāro triecienu pret Kijivu no Baltkrievijas teritorijas, kas izstiepto apgādes līniju dēļ okupācijas spēku vienības padarīja viegli ievainojamas, apgrūtinot tālāko Krievijas bruņoto spēku kustību, jo tehnikai vienkārši beidzās degviela.