Baltkrievijas valdošā režīma pieņemtais lēmums - pagarināt bezvīzu režīmu Latvijas un Lietuvas, pilsoņiem Baltkrievijas apmeklējumam līdz pat šī gada beigām varētu liecināt ne tikai par pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko mēģinājumiem uzlabot bēdīgās ekonomikas stāvokli, bet arī par Baltkrievijas specdienestu centieniem pastiprināt NATO un Eiropas Savienības pilsoņu vervēšanu spiegošanai, izmantojot dažādas provokācijas.
Baltkrievijas medijs “Zerkalo” ziņo, ka Minska līdz šī gada beigām pagarinājusi pirms mēneša ieviesto pagaidu atļauju bez vīzas Latvijas un Lietuvas pilsoņiem apmeklēt Baltkrieviju.
Baltkrievijas Ārlietu ministrija šo lēmumu pamato ar Baltkrievijas labo gribu sniegt ekonomisku palīdzību cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties Baltkrievijā ražotas preces par zemākām cenām nekā savā dzimtenē, vēlmi “saglabāt labas kaimiņattiecības” un “attīstīt starppersonu kontaktus starp vienkāršajiem cilvēkiem” pret Baltkrieviju noteikto starptautisko sankciju spiedien apstākļos.
Sākotnēji atļauja ieceļot Baltkrievijā bez vīzām Lietuvas un Latvijas pilsoņiem tika ieviesta uz vienu mēnesi – no 16.aprīļa līdz 15.maijam. Pēc Baltkrievijas robežapsardzes komitejas datiem, mēneša laikā valstī iebraukuši apmēram 52 000 Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, no kuriem 65% ieradušies bez vīzas.
Iepriekš A. Lukašenko pauda “līdzjūtību” Polijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem, kuriem netiekot ļauts braukt uz Baltkrieviju, lai “cilvēki nerunātu par to, cik baltkrievi labi dzīvo”.
Oficiālās Minskas gatavība nodrošināt kaimiņvalstu iedzīvotāju iebraukšanu Baltkrievijā uz atvieglotiem noteikumiem disonē ar šīs valsts amatpersonu paziņojumiem par Baltkrievijai pastāvošajiem draudiem, ko tai, it kā radot Rietumos esošās kaimiņvalstis.
Pēc Baltkrievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka pirmā vietnieka Igora Koroļa 15.maijā teiktā, Polijā un Baltijas valstu teritorijā Baltkrievijas pierobežā dislocētas 16 kaujas bataljonu taktiskās grupas, no kurām četras ir daudznacionālas NATO vienības, bet 12 – tikai ASV vienības. “Šīs bataljona taktiskās grupas atrodas poligonos pie mūsu robežām. Tās ir pilnībā sagatavotas, ekipētas, tām ir rezerves un tās ir gatavas darboties paredzētajam mērķim,” teica I.Koroļs.
Minskas lēmums par brīvas ieceļošanas iespējām Latvijas un Lietuvas pilsoņiem var radīt riskus šo valstu iedzīvotājiem, tostarp ņemot vērā Baltkrievijas ciešo militāro sadarbību ar Krieviju. Nevar izslēgt, ka Minskas lēmums ir saistīts ne tikai ar ekonomiskiem apsvērumiem, lai veicinātu savu preču noietu Rietumu noteikto sankciju apstākļos, bet arī ar Baltkrievijas dienestu centieniem iegūt padziļinātu informāciju par NATO un ES valstu pilsoņiem, kā arī iespējamām veikt provokācijas šo pilsoņu savervēšanai.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka Latvijas pilsoņi, kuri vēlēsies izmantot šādu Minskas režīma “dāvanu”, apmeklējot Baltkrieviju bez vīzas, var nonākt ne tikai Baltkrievijas, bet arī tās sabiedrotās agresorvalsts Krievijas specdienestu kontrolē, kas dotu iespējas šo nedraudzīgo valstu izlūkdienestiem izdarīt spiedienu uz Latvijas un Lietuvas pilsoņiem, iesaistot tos spiegošanā.
Kā iepriekš intervijā “Sargs.lv” atzina Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra diraktors Toms Rostoks, Latvijas pilsoņiem noteikto bezvīzu ceļošanu uz Baltkrieviju nav iespējams salīdzināt ar bezvīzu ceļošanu, piemēram uz ASV.
Kā uzsver eksperts, Baltkrievijas dienesti centīsies iegūt padziļinātu informāciju par Latvijas, Lietuvas, kā arī citu NATO un Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri plānotu apmeklēt Baltkrieviju bez vīzas. Turklāt, iebraucot Baltkrievijā, no ceļotāja var tikt pieprasīta dažāda veida papildus informācija. Savukārt atteikšanās sniegt Baltkrievijas robežsargu pieprasīto informāciju var beigties ne tikai ar liegumu ieceļot Baltkrievijā, bet arī ar tiešu vēršanos pret Latvijas valsts piederīgo, ņemot vērā faktu, ka cilvēks jau atrodas Baltkrievijas teritorijā, turklāt bez vīzas.
Tāpat pret Latvijas iedzīvotājiem varētu tikt vērstas provokācijas ar it kā smagiem likuma pārkāpumiem, kas kalpotu par pamatu tālākai sadarbībai spiegošanā. Līdzīgs gadījums nesen bija Igaunijā, kur Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU), pēc viltus apsūdzībām par kādas sievietes izvarošanu Krievijā savervēja nu jau bijušo Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieku Denisu Metsavu. Ņemot vērā Baltkrievijas un Krievijas izlūkdienestu ciešo sadarbību, līdzīgas operācijas un provokācijas varētu veikt arī Baltkrievijas izlūkdienestu pārstāvji.
