Parīzē notikušajā Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sēdē ASV un Eiropas Savienība (ES) vienojušās koordinēt rīcību karadarbības Ukrainā radītās globālās pārtikas krīzes mazināšanai, finansiāli atbalstot vissmagāk cietušās valstis un diversificējot minerālmēslu piegādes avotus.
Vašingtona un Brisele ir satraukušās, ka tālāku krīzes saasināšanos var veicināt dažādu pasaules valstu centieni pieaugošā pārtikas preču deficīta apstākļos ierobežot lauksaimniecības produktu eksportu. Šajā sakarā sagaidāms, ka īpaši lielu ietekmi uz globālo pārtikas preču cenu pieaugumu atstās Indonēzijas un Indijas lēmumi par attiecīgi palmu eļļas un kviešu eksporta aizliegumu, ziņo ASV raidsabiedrība “CNBC”.
Saskaņā ar izdevuma “The Wall Street Journal” rīcībā esošo informāciju, pārtikas krīzes risināšanā aktīvi ir iesaistījušās ne tikai ASV un ES, bet arī ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs, kurš ir vērsies pie Maskavas ar priekšlikumu mazināt Ukrainas ostu blokādi apmaiņā pret Rietumvalstu sankciju, kas apgrūtina Krievijā un Baltkrievijā ražotā minerālmēslojuma eksportu, mazināšanu. Šim priekšlikumam atbalstu jau paudusi Turcija, kas ir izrādījusi gatavību iesaistīties Melnās jūras atmīnēšanā un kravu plūsmas koordinēšanā, taču Maskava šajā jautājumā ieņem atturīgu nostāju.
Saskaņā ar Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, karadarbības Ukrainā iespaidā globālās pārtikas cenas kopš 2021.gada aprīļa ir pieaugušas par 30%, īpaši sāpīgi skarot attīstības valstis.
Pasaules Bankas aprēķini liecina, ka katrs globālās pārtikas inflācijas pieauguma procentpunkts palielina ekstrēmā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skatu par 10 miljoniem, tādējādi radot potenciālus sociālu nemieru draudus trešās pasaules valstīs.
Augošās pārtikas cenas jau ir izraisījušas protestus Šrilankā, Tunisijā un Peru.