Lietuva tuvāko piecu gadu laikā plāno ieguldīt aptuveni 500 miljonus eiro militārās mobilitātes projektos, lai spētu operatīvi uzņemt NATO tehniku. Kā norāda Satiksmes un komunikāciju ministrija, pusi naudas paredzēts saņemt no Eiropas Komisijas, bet otru pusi segs no Lietuvas valsts budžeta.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks ir vienisprātis ar savu kolēģi satiksmes un komunikāciju ministru Marius Skuodi, ka valsts ceļu, tiltu un dzelzceļu infrastruktūrai ir jābūt gatavai NATO militārās tehnikas ienākšanai Lietuvā.
“Te mēs runājam par ceļiem, dzelzceļu, lidostām un jūras ostu, lai sabiedroto spēki vajadzības gadījumā varētu ērti pārvietoties uz visām pusēm,” sacīja Skuodis.
Kā piebilda A. Anušausks, investīcijas nāks par labu arī iedzīvotājiem kopumā, jo “arī Lietuvas cilvēkiem būs labāki ceļi”.
Abu ministriju kopīgajā projektu sarakstā iekļauti tālākie autoceļa “Via Baltica” modernizācijas posmi no Lietuvas pilsētas Marijampoles uz Polijas robežas pusi, Jonavas centrālās pilsētas dienvidaustrumu apvedceļa izbūve, tiltu modernizācija uz autoceļa Viļņa-Klaipēda, kā arī signalizācijas un ar to saistīto sistēmu modernizācija dzelzceļa posmā “Rail Baltica” starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju. Tāpat plānota arī Kauņas lidostas perona seguma paplašināšana, lai tajā varētu izvietot militārās lidmašīnas.
Lietuvā tuvākajos gados plānoti arī citi ceļu, dzelzceļu, lidostu un jūras ostu infrastruktūras projekti, kurus paredzēts pabeigt līdz 2027. gadam.
Eiropas Savienība militārās mobilitātes projektiem Eiropā laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam dalībvalstīm piešķīrusi kopumā 1,69 miljardus eiro.