Pēc pretrunīgi vērtētā daudzu miljardu dolāru vērtā Krievijā ražotās pretraķešu aizsardzības sistēmas iegādes Turcijas valdība, šķiet, izmanto Maskavas iebrukumu Ukrainā, lai piespiestu Turciju atgriezties pie Rietumu iepirkumu sistēmas.
"Turcija ir NATO sabiedrotā, un tā tāda arī paliks. Karš starp abiem mūsu partneriem Krieviju un Ukrainu ir radījis jaunu izpratni par labu iepirkuma saišu stiprināšanai ar mūsu NATO sabiedrotajiem," izdevumam "Defense News" anonīmi sacīja kāds prezidenta palīgs.
Kara dēļ Turcija atkal ir nonākusi NATO starpnieka lomā. Ankarai ir izkoptas saites gan ar Krieviju, gan Ukrainu, kas, kā cer amatpersonas, dos peļņu turpmākajās sarunās. Turcijas piekrišana ir nepieciešama arī, lai virzītu Zviedrijas un Somijas pieteikumus dalībai NATO, kas izriet no šo valstu bailēm, ka Krievija centīsies tās no alianses pastāvīgi izolēt.
Tomēr ir jāpārvar arī zināma vēstures problēma. Turcija 2020. gadā samaksāja 2,5 miljardus ASV dolāru par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu "S-400". Taču, baidoties no turpmākas izolācijas un sankcijām no saviem sabiedrotajiem, Turcija nolēma sistēmu neuzsākt ekspluatācijā. Reaģējot uz šo iegādi, ASV apturēja Turcijas dalību daudznacionālajā konsorcijā, kas būvē piektās paaudzes iznīcinātāju "F-35". Turcijai vēl ir jāatmaksā 1,5 miljardu ASV dolāru priekšapmaksa par pirmo "stealth" lidmašīnu partiju, kuru Ankara tā arī nesaņēma.
Šā gada martā augsta ranga Turcijas diplomāts, kas nodarbojas ar NATO un drošības jautājumiem, portālam "Defense News" sacīja, ka Krievijas un Ukrainas karš praktiski ir iznīcinājis visus iespējamos Turcijas un Krievijas darījumus, kas saistīti ar stratēģisko ieroču sistēmām.
Tā kā Krievija vairs nav militārais piegādātājs, Turcijas līderi ir atgriezušies pie Rietumu tirgus izpētes.
Augsta Turcijas iepirkumu amatpersona šopavasar sacīja, ka "Eurofighter Typhoon" ir viena no iespējām, kas ietver aptuveni 80 lidmašīnu pārdošanu, kas Turcijas rūpniecībai dotu priekšrocības, jo tā būvē iznīcinātāju "TF-X".
"Typhoon" ražo konsorcijs, kurā ietilpst Airbus, BAE Systems un Leonardo, kas lielāko daļu lidmašīnas projekta īsteno ar kopuzņēmuma Eurofighter Jagdflugzeug GmbH starpniecību. NATO Eurofighter un Tornado vadības aģentūra, kas pārstāv Apvienoto Karalisti, Vāciju, Itāliju un Spāniju, vada projektu un ir galvenais pasūtītājs.
Turcija arī ir uzsākusi 40 "F-16 Block 70" lidmašīnu iegādi un 80 vecāku "F-16" lidmašīnu modernizācijas komplektu iegādi. Turcijas pieprasījums aprīlī tika iesniegts Kongresam. Iepriekš maijā Baidena administrācija lūdza Pārstāvju palātu apstiprināt Turcijas "F-16" iznīcinātāju flotes modernizāciju. Iespējamais darījums var ietvert augsto tehnoloģiju raķetes, radaru sistēmas un elektroniskās kaujas komplektus lidmašīnām.
Turklāt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans martā pauda cerību, ka pēc Francijas vēlēšanām aprīlī atsāksies trīspusējās sarunas starp Turciju, Franciju un Itāliju par Eiropas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas SAMP/T kopīgu ražošanu. Līdzīgi optimistiski noskaņots ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu marta beigās sacīja, ka Itālija un Francija tagad "nopietnāk" domā par SAMP/T sistēmu kopražošanu Turcijā.
Tikmēr Lielbritānija veica pasākumus, lai atvieglotu Turcijas atgriešanos Rietumu iepirkumu sistēmā. Turcijas ārlietu ministra vietnieks februārī paziņoja, ka Lielbritānija ir atcēlusi ieroču pārdošanas aizliegumu Turcijai, kas tika noteikts pēc Turcijas vienpusējās ofensīvas Sīrijas ziemeļos 2019. gadā. Tirdzniecības ierobežojumu atvieglošana tika turēta slepenībā no sabiedrības, un daži novērotāji apgalvo, ka Kanāda varētu sekot šim piemēram.
"Turcijas rūpīgais līdzsvarošanas akts starp tās NATO sabiedrotajiem un Krieviju Rietumos kopumā ir atzīts, dažkārt ar lielām uzslavām. Tas, kā Turcija manevrēs starp Rietumu un Krievijas interešu sadursmēm tuvākajā nākotnē, noteiks Rietumu apetīti attiecībā uz Turcijas atgriešanos to iepirkumu sistēmā," sacīja Ankaras aizsardzības analītiķis Ozgurs Eksi.
Daži Rietumu diplomāti uzskata, ka Erdogans var mēģināt izmantot Turcijas veto tiesības NATO, lai atjaunotu iepirkuma saites ar Rietumiem. Viņš 13. maijā paziņoja, ka viņa valsts "nav labvēlīgi noskaņota" pret Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei, norādot, ka Turcija varētu izmantot savu dalību aliansē, lai uzliktu veto šo valstu uzņemšanai. Preses laikā šis jautājums vēl nebija atrisināts.
"Turki, šķiet, gatavojas smagam sarunu procesam, kas var ietvert noteiktu ieroču sistēmu nodošanu," sacīja ASV diplomāts Ankarā.
Kara Ukrainā dēļ Turcija, visticamāk, neizskatīs iespēju pieskarties lieliem ieroču darījumiem ar Krieviju, kas iepriekš bija apspriesti. Tas attiecas arī uz Turcijas nodomu iegādāties Krievijā ražotās lidmašīnas Su-35 vai Su-57.
Erdogans iepriekš ir teicis, ka Turcija ir ieinteresēta iegādāties Krievijā ražotos iznīcinātājus.
