Krievijas Aizsardzības ministrija iepērk miljoniem raķešu un artilērijas šāviņu no Ziemeļkorejas, lai šo munīciju izmantotu pašas sāktajā agresijā pret Ukrainu, liecina nesen publicētais ASV izlūkdienestu ziņojums.
ASV izlūkdienestu amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka fakts, ka Krievija pievēršas izolētajai Ziemeļkorejas valstij, pierāda, ka "Krievijas militārpersonas turpina ciest no nopietnām karaspēka apgādes problēmām Ukrainā, jo uz lielu daļu kara materiālu attiecas sankciju ierobežojumi.”
Šis ziņojums publiskots pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apstiprināja, ka Krievija augustā saņēmusi Irānas kaujas dronu piegādes, ko tā apņēmusies izmantot karā ar Ukrainu.
Baltais nams aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka Krievija šobrīd saskārusies ar tehniskām problēmām Irānas dronu izmantošanā, ko tā augustā iegādājās pielietojumam pašas sāktajā agresijā pret Ukrainu.
Savām vajadzībām Krievija izvēlējās “Mohajer-6 “ un “Shahed” sērijas bezpilota lidaparātus. Kā apgalvo ASV prezidenta administrācija, Krievija plāno iegādāties simtiem Irānā ražoto bezpilota lidaparātu, lai tos izmantotu Ukrainā.
Tiesa, arī Ziemeļkoreja pēdējā laikā pastiprinājusi attiecības ar Krieviju, aizstāvot tās pretlikumīgi sākto agresiju pret Ukrainu.
Iepriekš Ziemeļkoreja jau izrādīja interesi par celtnieku un cita veida strādnieku nosūtīšanu Krievijas okupēto teritoriju atjaunošanai Ukrainas Austrumos.
Šādu provokatīvu soli Ziemeļkoreja spērusi laikā, kad Dž.Baidena administrācija pauž arvien nopietnākas bažas par Ziemeļkorejas pastiprināto darbību kodolieroču izstrādē.
Šogad vien Ziemeļkoreja izmēģinājusi vairāk nekā 30 ballistiskās raķetes, tostarp veikusi starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājumu, kas ir pirmais kopš 2017. gada. Ziemeļkorejas diktators Kims Čen Uns mēģina turpināt sava kodolarsenāla attīstību par spīti starptautiskajām sankcijām.
ASV pēdējā laikā nereti publiskojušas izlūkošanas informāciju, lai izgaismotu Krievijas dezinformācijas plānus, vai arī pievērstu uzmanību Maskavas grūtībām, vai arī tās spēku pastrādātajiem kara noziegumiem.
Tikmēr Ukrainas spēki varonīgi pretojas agresorvalsts Krievijas okupantiem, atsevišķos frontes sektoros pārejot pretuzbrukuma operācijās.
Tikmēr Krievijas diktators Vladimirs Putins un Kims nesen apmainījušies vēstulēm, kurās abi aicinājuši uz "visaptverošu" un "stratēģisku un taktisku" starpvalstu sadarbību. Savukārt Maskava nākusi klajā ar paziņojumiem, kuros nosodīta šogad notiekošās vērienīgās ASV un Dienvidkorejas militārās mācības.
Maskavai ir ilga sadarbības vēsture ar Phenjanu. 1948.gadā ar PSRS vadības militāru atbalstu Korejas pussalas ziemeļos pie varas nāca Kima Čen Una vectēvs Kims Il Sungs, kļūstot par staļinistiskās valsts pirmo diktatoru. Brīdī, kad pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā Ziemeļkoreja uzbruka Dienvidkorejai, PSRS atbalstīja tās agresiju, sūtot gan ieročus, gan personālu, tostarp, kara lidotājus.
Padomju gados Ziemeļkoreja izveidoja ciešas saites ar PSRS. Sadarbība ar Maskavu spēja noturēt izolēto Ziemeļkorejas ekonomiku virs ūdens līdz pat PSRS sabrukumam pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Sabrūkot padomju impērijai, tās saistību pārmantotāja Krievija ātri izveidoja diplomātiskās attiecības ar oficiālo Seulu, cerot uz Dienvidkorejas investīcijām Krievijā, atstājot novārtā militāro sadarbību ar Ziemeļkoreju. Tomēr pēc 2000. gada Krievijas prezidenta vēlēšanām, kad pie varas nāca diktators V. Putins, Maskava stiprinājusi dimplomātiskās saites ar Ziemeļkoreju, cenšoties atgūt sabiedrotos, lai varētu vērsties pret ASV.
