Aizsardzības tēriņiem Igaunijā pašreizējā ģeopolitiskajā drošības situācijā būtu jāsasniedz 3 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā, norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, piebilstot, ka to pirmo reizi būtu jāievieš jau 2024. gadā. Viņš gan piebilda, ka pirms aizsardzības tēriņu palielināšanas līdz trīs procentiem no IKP būs nepieciešama starppartiju vienošanās.
“Mums jāturpina dot savu ieguldījumu mūsu aizsardzības spējās ilgākā termiņā vismaz tādā pašā līmenī kā nākamgad un aiznākamajā gadā,” sacīja ministrs, piebilstot, ka aizsardzības izdevumi pieaug visā NATO aliansē kopumā, un Igaunijai šim piemēram ir jāseko.
Viņš norādīja, ka īpaši NATO austrumu flangā aizsardzības tēriņi pieaug gan procentos, gan absolūtā izteiksmē. Arvien vairāk valsis tiecas uz to, lai aizsardzības tēriņu mērķis ir trīs procenti no IKP. “Arī Igaunijai ir jākļūst par pastāvīgu šī “cienījamā” trīs procentu kluba biedru,” teica H. Pevkūrs.
Jau ziņots, ka NATO rekomendācija ir visām dalībvalstīm aizsardzībai tērēt vismaz divus procentus no IKP gadā, ko Igaunija, tāpat kā Latvija un Lietuva, jau sen ir izpildījusi un pārsniegusi.
Ministrs sacīja, ka Ukrainas kara radītās “likmes” padara šo jautājumu par vienu no valsts izdzīvošanas iespējām, piebilstot, ka vienlaikus tēriņiem jābūt arī gudrākiem, piemēram, domājot par to, kāda veida ieroču sistēmas būtu jāiepērk.
“Nav atbildīgi un ilgtspējīgi iegādāties ieroču sistēmas, kuras mēs nevaram nodrošināt ar pietiekamu munīcijas daudzumu vēlākam laikam. Visām šīm sistēmām ir nepieciešama uzturēšana, lai tās būtu derīgas krīzes gadījumā, tāpat arī karavīru praktiskā apmācība. Militārajai aizsardzībai ir jābūt pārdomātam veselumam,” viņš piebilda.
Ekipējuma, tehnikas, noliktavu uzturēšanas un citas vienreizējas izmaksas vienai mehanizētai kājnieku brigādei sasniedz aptuveni 1,3 miljardus eiro, līdz ar to pēc šodienas cenām šādas brigādes uzturēšanas ikgadējās izmaksas jau svārstās ap 130 miljoniem eiro
Diviem artilērijas bataljoniem ar kopumā 36 sistēmām nepieciešami aptuveni 235 miljoni eiro lieli ieguldījumi, bet uzturēšanai nepieciešami vidēji 20 miljoni eiro gadā.
Jau ziņots, ka Igaunija lēmusi veikt nozīmīgas investīcijas savas teritoriālās aizsardzības palielināšanā līdz 20 000 karavīriem, kā arī papildu sabiedroto vienību uzņemšanā.
Piemēram, pēdējo trīs gadu laikā valsts aizsardzības nozares iepirkumi, investīcijas un izdevumi sastāda nedaudz vairāk kā 1 miljardu eiro, no kuriem 562,5 miljoni eiro jeb vairāk nekā puse aizgājuši Igaunijas piegādātājiem, tātad ieplūduši pašmāju ekonomikā.
Plānots, ka nākamā gada aizsardzības izdevumi Igaunijā tiks noteikti kā 2,85 procenti no iekšzemes kopprodukta, savukārt 2024. gadā plānots, ka tie pirmo reizi pārsniegs trīs procentu atzīmi.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Latvija aizsardzības budžets 2023. gadā būs ne mazāks kā 2,25%, 2024. gadā – 2,4%, bet 2025. gadā un turpmākajos gados – ne mazāks kā 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Tikmēr Lietuvas valdība paziņojusi, ka tās aizsardzības budžets nākamgad nedaudz pārsniegs 2,5% no IKP.
