Aizvien mazāk jauniešu vēlas vai spēj dienēt armijā, un tas var radīt lielus izaicinājumus ASV drošībai nākotnē, raksta izdevums “The Wall Street Journal”. Kā nesen presei paziņoja ASV armija, līdz plānotā rekrutēšanas mērķa izpildei viena gada laikā pietrūkuši 25%, līdz ar to rekrutēts pat par 20 000 karavīriem mazāk.
Iepriekšējos 50 gadus ASV valsts aizsardzība balstījās galvenokārt uz brīvprātīgajiem, taču tagad šī sistēma vairs nedarbojas tik efektīvi, kā līdz šim. Eksperti gan norāda – situācija ir akūta, taču ne unikāla.
Piemēram, ASV Gaisa spēki tikai ar grūtībām sasnieguši rekrutēšanas noteikto mērķi 2022. gadam, kamēr Jūras spēki sasniedza savus mērķus jūrnieku skaita ziņā, taču tajos trūkst vismaz 200 Jūras spēku virsnieku. Gan Jūras, gan Gaisa spēkiem nācās izmantot rekrutējamo sarakstus, kas bija atlikti vēlākam laikam, līdz ar to nākamā rekrutēšanas gada rādītāji varētu būt vēl sliktāki. Līdzīga situācija esot arī ASV armijas rezerves karavīru vidū.
Šo dienestam derīgo karavīru iztrūkumu veicina vairāki faktori.
Tāpat mainījusies arī jauniešu dzīves uztvere. Kā liecina aptaujas dati, kalpot valstij, dienot armijā, būtu gatavs vien mazāk nekā katrs desmitais ASV jaunietis. Te akmens jāmet arī ASV izglītības sistēmas lauciņā, jo bieži vien tiek izcelts, ka Amerika ir rasistiska vai imperiālistiska valsts, līdz ar to jaunieši, kuri šādi uzskata, militāro karjeru nemaz negrasās apsvērt.
Kreisie uzskata, ka armija ir vieta, kur notiek regulāri uzbrukumi, tai skaitā seksuāli, kā arī plaukst ekstrēmisms, lai gan tam nav nekādu pierādījumu, savukārt labējo uzskati par militāro dienestu šobrīd ir tādā kā “brīvajā kritienā”.
Tikai 53% republikāņu 2021. gada Reigana fonda aptaujā norādīja, ka tiem ir “liela uzticība” militārajiem spēkiem, kas ir kritiens par 17 procentpunktiem nepilna gada laikā. Šo, iespējams, veicinājis fakts, ka daudzi vadošie ASV virsnieki sevi saistījuši ar politiskām aktivitātēm, piemēram, popularizējot dažādas grāmatas par “antirasismu”, kā to pērn darīja viens no ASV Jūras spēku augstākajiem virsniekiem.
Taču šī rekrutēšanas krīze ir iespēja ASV Kongresam mainīt šo anahronisma jeb vēsturiskā laikmeta praksi. Atalgojums militārajā jomā joprojām nav konkurētspējīgs ar privātajā sektorā nodarbināto atalgojumu, jo īpaši zemāka ranga karavīriem, un solītais 4,6% algu pieaugums nākamajam gadam nav samērīgs ar augošo inflāciju.
Lai palielinātu rekrutējamo skaitu, izskanējis arī ierosinājums ļaut dienēt jauniešiem, kuri nav ieguvuši vidusskolas izglītību, kā arī dažādu bonusu un prēmiju piešķiršana jauniesauktajiem. Tāpat ASV Kongress piedāvājis lielāku elastību, lai militārajā dienestā varētu stāties arī tie, kuriem ir pieredze kiberjomā vai citās būtiskās nozarēs. Bet tie joprojām ir izņēmumi.
Taču, analizējot dziļāk zemos rekrutēšanas rādītājus, viens no galvenajiem iemesliem ir salīdzinoši mazais militārajam dienestam derīgo jauniešu skaits, un liela daļa no viņiem izvēlas citu profesionālu ceļu, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem. Turklāt vairāku gadu garumā, kad aizsardzības budžets ir ticis regulāri samazināts, cilvēkiem ir bijis jāstrādā vairāk ar esošajiem resursiem, kas uzlicis papildu stresu un slodzi.
Piemēram, reaktīvo lidmašīnu piloti nedēļā veic mazāk treniņlidojumu nekā pērn, un tas atstāj iespaidu uz viņu profesionalitāti. Tikmēr Jūras spēkos daudzi treniņi tiek aizvadīti uz sauszemes, nevis jūrā, kur tos varētu veikt visefektīvāk.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā pieaugošos draudus no Irānas un Ķīnas, ASV Gaisa un Jūras spēku klātbūtne būtu jāpaplašina, taču trūkst cilvēku.
Arī tehniku – jaunus tankus un lidmašīnas – nav vērts iepirkt, ja nav personālresursa, kas ar tiem operē. Līdz ar to ir laicīgi valstiskā līmenī jādomā, kā uzlabot rekrutēšanas rādītājus, citādi karavīru trūkums var apdraudēt ASV aizsardzības sistēmu.