Krievijas kara flotes aktivitātes un klātbūtne Baltijas jūrā ir regulāra, īpaši kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā, norāda Igaunijas Jūras spēku komandieris komodors Jūri Saska (Jüri Saska). Baltijas jūrā katru dienu kuģo tūkstošiem kuģu, taču dažiem no tiem ir īpaša interese par Baltijas reģiona drošības un aizsardzības jautājumiem.
Viņš norāda, ka visas Baltijas jūras valstis seko līdzi tās teritoriālajos ūdeņos notiekošajam, kā arī kuģiem, kas tur kuģo, turklāt Igaunija kopš 2018. gada ir arī Somijas “Navi Elektro” jūras novērošanas sistēmas dalībvalsts.
“Runājot par Baltijas jūras novērošanu, sadarbība jau ilgu laiku ir lieliska, arī ar ārpus NATO esošajām dalībvalstīm. Tas galvenokārt notiek “SUCBAS” formātā (“Surveillance Cooperation Baltic Sea”), kas ietver visas Baltijas jūras valstis, kā arī Lielbritāniju,” skaidroja J. Saska, piebilstot, ka šajā projektā, protams, neesot arī Krievija.
Tiklīdz Somija un Zviedrija kļūs par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, tās piedalīsies arī NATO jūras novērošanā, kas nozīmē lielāku datu un informācijas apjomu, ar ko dalībvalstis dalās.
Baltijas jūrā ik brīdi kuģo aptuveni 3000 kuģu, taču “aizdomīgi” parasti ir kādi ne vairāk kā desmit, kuriem Baltijas jūras valstis pievērš pastiprinātu uzmanību. Tie visbiežāk ir tieši Krievijas Baltijas flotes kara kuģi.
Tāpat Igaunijas Jūras spēku komandieris norādīja, ka Baltijas jūra ir pārāk šaura un sekla lielajiem lidmašīnu bāzes kuģiem, tāpēc tie šeit ierodas ļoti reti. Kā viens no pēdējiem šādiem gadījumiem bija 2009. gadā, kad Baltijas jūrā iepeldēja Lielbritānijas bāzes kuģis “HMS Illustrious”.
Krievijas Jūras spēku Baltijas flotē šobrīd ir ap 50 kuģiem, no kuriem dažiem ir veikti modernizācijas darbi.