Zviedrijas jaunā centriski labējā valdība 2023. gada budžeta likumprojektā par prioritāti izvirzījusi izdevumus aizsardzības stiprināšanai, tādējādi pietuvinot valsti NATO noteiktajai 2% no IKP latiņai. Tāpat tiek runāts par, iespējams, jaunas ministrijas izveidi, kas apvienotu gan militāro, gan civilo aizsardzības sektoru. Plānots arī, ka 2023. gadā Zviedrijā tiks izveidota jauna Nacionālās drošības padome, kas analizēs, pārskatīs un koordinēs Zviedrijas drošības politikas darbības.
Zviedrija kopā ar Somiju šobrīd gaida vienbalsīgu NATO dalībvalstu piekrišanu abu Ziemeļvalstu dalībai aliansē, un sagaidāms, ka tas tiks paveikts 2023. gadā, neraugoties uz Ungārijas un Turcijas līdz šim paustajiem iebildumiem.
Jau ziņots, ka Zviedrija attiecās no vairāk nekā 200 gadus ilgas neitralitātes politikas un kopā ar Somiju plāno iestāties NATO tāpēc, ka ir nepieciešams vairot Baltijas jūras reģiona drošību, kas pēc Krievijas militārās agresijas pēdējās desmitgades laikā ir ievērojami pasliktinājusies.
Kā norādījis Stokholmas Austrumeiropas pētījumu centra direktors Frēdriks Lējdkvists, šāds solis “tikai apliecina, ka Zviedrija ir vienota savā nostājā, apzinoties Krievijas draudus, - ne tikai politiski, bet arī sabiedrībā. Nav nemaz tik daudz valstu, ja neskaita vēl Baltijas valstis, Poliju un Somiju, kurās ir pilnīga vienprātība par draudu raksturu”.
“Totālās aizsardzības” fokuss Zviedrijas valdības aizsardzības budžeta plānā iezīmē mērķi līdz 2026. gadam militāros tēriņus palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, taču aizsardzības budžets palēnām tiks palielināts jau līdz tam. Plānots, ka 2023. gadā tas pieaugs par 800 miljoniem dolāru, ko papildinās lielāki kapitālieguldījumi, lai stiprinātu kiberaizsardzību un signālizlūkošanu, kā arī papildu personāla rekrutēšanai.
2023. gada aizsardzības budžets ļaus Zviedrijas aizsardzības spēku kiberaizsardzības vienībai ievērojami palielināt savu kapacitāti, lai stiprinātu spēju aizstāvēties pret hibrīdkara draudiem. Tie ietver gan kiberuzbrukumus, gan uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai un publiskajiem un privātajiem IT tīkliem.
Zīmīgi, ka jaunais Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, kas vada konservatīvi noskaņoto valdību, pat rosinājis veidot jaunu ministriju, kuras atbildībā būtu totālā aizsardzība, apvienojot gan militāro, gan civilo aizsardzības jomu.
Zviedrijas nacionālās drošības aizsardzības kopējo formātu ir plānots modificēt, lai tas atbilstu valsts turpmākajai dalībai NATO.
Ierosinātās apvienotās ministrijas izveidošana nozīmētu, ka tā cieši sadarbosies ar jauno Nacionālās drošības padomi, ko plānots izveidot 2023. gadā. Paredzēts, ka padome analizēs, pārskatīs un koordinēs Zviedrijas drošības politikas darbības.
Zviedrijas 2023. gada budžeta priekšlikuma projektā aizsardzības tēriņus laikā no 2022. līdz 2023. gada paredzēts palielināt par 1,23 miljardiem ASV dolāru jeb 13 miljardiem Zviedrijas kronu. Zviedrijas aizsardzības spēku budžets militārās tehnikas iegādei un infrastruktūras pilnveidei saskaņā ar likumprojektu pieaugs no 7,1 līdz 8,3 miljardiem ASV dolāru.
Par aizsardzības tēriņu ievērojamo pieaugumu pašlaik Zviedrijas valdībā notiek diskusijas. Viens no galvenajiem tematiem – kā efektīvi stiprināt Zviedrijas bruņoto spēku iepirkumu kapacitāti, lai finansētu un iegādātos jaunas ieroču sistēmas. Ņemot vērā ieroču iepirkumu pieaugošās izmaksas, kas saistītas Zviedrijas nacionālās valūtas – kronas – vērtības krišanos, šis ir būtisks jautājums.
Valdība bažījas, ka kronas vērtības pazemināšanaš varētu kaitēt Zviedrijas aizsardzības spēju stiprināšanai, lai jau līdz 2026. gadam panāktu iecerēto NATO tēriņu apjomu.
Pamatojoties uz pašreizējiem aprēķiniem, Zviedrijas valdība rosina palielināt savus izdevumus aizsardzībai un drošībai līdz pat 12 miljardiem ASV dolāru 2028. gadā. Zviedrija šai budžeta pozīcijai 2022. gadā piešķīra 7,3 miljardus ASV dolāru, kas atbilst aptuveni 1,45 procentiem no IKP, un šis ir augstākais līmenis kopš 2005. gada.