Krievijas un Ķīnas stratēģiskie bumbvedēji veikuši kopīgu patrulēšanu virs Klusā okeāna rietumu daļas, demonstrējot arvien ciešākas attiecības aizsardzības jomā starp Maskavu un Pekinu. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojisi, ka Krievijas Gaisa spēku bumbvedējs “Tu-95” un Ķīnas bumbvedēji “H-6K” astoņu stundu misijas laikā pārlidojuši Japānas un Austrumķīnas jūrai.
Mācību laikā Krievijas bumbvedēji pirmo reizi nolaidās Ķīnā, savukārt Ķīnas gaisa kuģi lidoja uz gaisa spēku bāzi Krievijā, teikts ministrijas paziņojumā, norādot, ka šīs patruļas nav bijušas vērstas pret kādu citu valsti. Savukārt Ķīnas Aizsardzības ministrija kopīgās mācības raksturoja kā "ikgadējo" abu valstu sadarbības plāna sastāvdaļu.
Taču šis nav vienīgais militārais vingrinājums abu valstu starpā, un tas liecina par Ķīnas un Krievijas aktīvo militāro sadarbību, jo abām ir spriedze attiecībās ar ASV.
Jau ziņots, ka septembrī uz Krievijas organizētajām kopīgajām militārajām mācībām Pekina nosūtīja vairāk nekā 2000 karavīru, 300 militāro transportlīdzekļu, 21 kaujas lidmašīnu un trīs karakuģus. Šie manevri bija pirmā reize, kad Ķīna uz vienām konkrētām Krievijas organizētajām mācībām ir nosūtījusi tik plaši pārstāvētus militāros spēkus no dažādiem spēka veidiem.
Sadarbība aizsardzības jomā starp Maskavu un Pekinu ir kļuvusi spēcīgāka kopš šī gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna apmēra karu Ukrainā.
Ķīna, kas ar Krieviju ir pasludinājusi draudzību bez ierobežojumiem, ir kategoriski atteikusies kritizēt Maskavas rīcību, vainojot ASV un NATO Kremļa provocēšanā, kā rezultātā pret Krieviju vērstas nopietnas ekonomiskās sankcijas.
Savukārt Krievija ir stingri atbalstījusi Ķīnu saistībā ar saspīlējumu ar ASV, kas saasinājās pēc ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā.
Vašingtona ir brīdinājusi Pekinu nepiedāvāt Krievijai tiešu militāru vai ekonomisku palīdzību, lai gan Ķīnas ir viena no lielākajām Krievijas naftas un gāzes klientēm. Izmantojot Maskavas piedāvātās atlaides, Ķīnas gāzes un naftas iepirkumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo pieaudzis vairāk nekā divas reizes.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vēstulē norādījis, ka Pekina ir gatava "veidot ciešāku partnerību" ar Krieviju arī enerģētikas jomā, potenciāli paplašinot ekonomiskās attiecības.