Krievijas režīma līdera Vladimira Putina Jaungada uzruna liecina, ka Krievija viņa vadībā negrasās padoties un viņš ir gatavs turpināt karadarbību Ukrainā arī ar lieliem zaudējumiem, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Andžāns vērsa uzmanību, ka tradicionāli Putins savu uzrunu tautai teica viens ar Kremli fonā, taču šoreiz aiz Krievijas prezidenta stāvēja cilvēki formastērpos. Andžāna ieskatā, Jaungada uzrunā Putins netiešā veidā pateica, ka "speciālā militārā operācija" ir karš par Krieviju un pret Rietumiem kopumā, kur tiekot izmantota Ukraina.
Krievijas diktators apgalvoja, ka 2022.gads bijis "grūtu un nepieciešamu" lēmumu gads, kurā esot sperti būtiski soļi, lai Krievija pilnībā "atgūtu savu suverenitāti" un saliedētu sabiedrību. Andžāns atzīmēja, ka Putina piesauktā Krievijas suverenitātes "atgūšana" gan rada jautājumus, jo pats Putins ar nelielu inscenētu pārtraukumu ir bijis Krievijas prezidents kopš 1999.gada.
"Par kādu suverenitātes atgūšanu var būt runa?! Viņš ilgu laiku ir bijis Krievijas prezidents, bet iepriekš viņam neizdevās šo suverenitāti panākt?! Skatoties Putina uzrunu, manuprāt, nav vietas ironijai vai sarkasmam. Runa ir jāuztver ārkārtīgi nopietni, jo fonā ir cilvēki formastērpos. Tas norāda uz tālāku Krievijas militarizāciju un uz to, ka Putinam šis karš ir nopietna lieta," sacīja RSU asociētais profesors.
Andžāns akcentēja, ka no uzrunas izriet, ka karš Ukrainā tiek pasniegts par tādu kā visas Krievijas misiju. Pēc Ģeopolitikas pētījumu centra direktora domām, Putins uzsver, ka katram Krievijas iedzīvotājiem ir jābūt par "speciālās militārās operācijas" daļu un nekādi citi viedokļi netiks tolerēti, un šo vēstījumu pastiprinājuši cilvēki formās aiz Krievijas prezidenta.
"Reizēm dažādās valstīs ne pārāk pienācīgi novērtē Krieviju. Mēs daudz zinām par Ukrainas veiksmēm, bet mazāk - par relatīvajām Krievijas veiksmēm. Krievijas ekonomika kaut kādā veidā turpina virzīties uz priekšu, neskatoties, ka valstī tikpat kā nav Rietumu zīmolu," pauda RSU asociētais profesors.
Viņš skaidroja, ka Turcija iesaistījusies ne tikai kā starpnieks tirdzniecībā ar Krieviju, bet Krievijai trūkstošo bruņojumu piegādā Irāna, iespējams, arī Ziemeļkoreja. Andžāna ieskatā, jāpievērš uzmanība nopietnībai, ar kādu Putins runā par "speciālo militāro operāciju" un simbolisko vēstījumu, kā arī uz to, ka Krievijas prezidents savā uzrunā "spiež uz valsts iedzīvotāju emocijām".
LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.