Politiskās partijas, kuras kandidē gaidāmajās Igaunijas parlamenta vēlēšanās, savās priekšvēlēšanu programmās par galvenajiem solījumiem ir izvirzījušas aizsardzības izdevumu palielināšanu, Igaunijas Aizsardzības līgas (EDL) stiprināšanu un obligātas aizsardzības izglītības ieviešanu skolās. Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījums "Aktuaalne kaamera" pētīja partiju aizsardzības politiku pirms gaidāmajām 5. marta vēlēšanām.
Drošības eksperts Rainers Saks atzina, ka valsts aizsardzībai tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā iepriekšējos gados. Visas lielās partijas plāno palielināt izdevumus.
"Visiem ir gandrīz vienāds redzējums par to, kā attīstīt aizsardzības spēkus. Cilvēki runā par pretgaisa aizsardzību, ļoti bieži tiek runāts par plašu valsts aizsardzību, t.i., iedzīvotāju aizsardzību," viņš teica.
Dažas partijas izceļ iekšzemes aizsardzības rūpniecības attīstību, sacīja R. Saks, taču konkrētu plānu nav. "Mēs redzam, kā Ukraina cīnās, lai nodrošinātu sevi ar pirmās nepieciešamības precēm kara vajadzībām. Šīs lietas ir jāsagatavo miera laikā. Mums ir pietiekami daudz laika, un tas varētu būt ļoti liels uzsvars nākotnē," viņš teica.
"Tas nozīmē, ka nākotnē mums būs vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzība un jaunieši, kas pildīs militāro dienestu. To skaitu mēs palielināsim, lai palielinātu mūsu rezervistu spēkus," viņš skaidroja.
Partija "Eesti 200" vēlas, lai Igaunija attīstītu munīcijas, ieroču un dronu ražošanas spējas. Turklāt partija izplata ideju par kupola aizsardzību, kas aptvertu visu valsti.
"Isamaa" deputāts Riho Terras, bijušais bruņoto spēku komandieris, sacīja, ka valsts aizsardzībā jāiegulda tik daudz naudas, cik nepieciešams.
"Trīs procenti vai vairāk jāatliek investīcijām un, ja nepieciešams, jāņem aizdevumi valsts aizsardzībai. Atkarībā no aizsardzības spēku virspavēlnieka priekšlikumiem, kādas ieroču sistēmas un jaunas vienības ir nepieciešamas," sacīja R. Terras.
Vairākas partijas ir vienisprātis, ka nepieciešams palielināt aizsardzības budžetu. Pārsvarā tiek runāts par 3% no iekšzemes kopprodukta, taču ir partijas, kas šo skaitli min lielāku.
Latvijas Republikas Saeimas deputāti 2018. gadā atbalstīja valsts aizsardzības mācības (VAM) iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu sākot ar 2024. gadu.
No 2020.gada septembra, līdz ar kompetenču pieejā balstītā mācību satura ieviešanu, valsts aizsardzības mācības specializēto kursu, kas iekļauts Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, apgūst aptuveni 1900 skolēni vidējā izglītības pakāpē.