Baltijas valstu un Polijas līderi aicina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai.
Kopīgā vēstulē Eiropas Savienības (ES) līderiem Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte uzsver Krievijas atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām par karā pastrādātajām zvērībām un smagajiem noziegumiem, kā arī nepieciešamību kompensēt zaudējumus, ko nodarījusi neizprovocētā un neattaisnojamā Krievijas militārā agresija Ukrainā, teikts Lietuvas prezidenta biroja paziņojumā.
Vēstule adresēta Eiropadomes prezidentam Šarlam Mišelam, Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai un ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjerministram Ulfam Kristersonam.
"ES un Ukrainas samitā mēs solījām Ukrainai, ka ES paātrinās darbu, lai iesaldētos Krievijas valsts un privātos aktīvus izmantotu Ukrainas atjaunošanai atbilstoši ES un starptautiskajām tiesībām. Lai turētu Ukrainai doto solījumu, mums ne tikai jāatkārto sava apņemšanās, bet jāpaātrina mūsu darbs [ES] Padomē jau tagad," sacīts vēstulē.
Tajā uzsvērts, ka visi iesaldētie Krievijas aktīvi jāizmanto palīdzībai karā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem un valsts atjaunošanai.
Baltijas valstu un Polijas līderi norāda, ka ES jāvada starptautiskie centieni, lai izveidotu starptautisku mehānismu, kas nodrošinātu kompensāciju Ukrainai un tās atjaunošanu, kā arī aicina bloka prezidējošo valsti Zviedriju ES Padomē paātrināt darbu pie šī jautājuma.
"Iesaldētie līdzekļi jāizmanto Ukrainas atjaunošanai, cik drīz vien iespējams, mēs nevaram gaidīt, kad beigsies karš un tiks parakstīts miera līgums," sacīts vēstulē.
Saskaņā ar sankcijām, kas Krievijai noteiktas pēc iebrukuma Ukrainā, ES valstīs iesaldēti Krievijas aktīvi simtiem miljardu eiro vērtībā.