Zviedrijas aizsardzības nozares eksperti uzskata, ka Krievijas uzbrukumu Zviedrijai nevar pilnībā izslēgt.
Lai gan Krievija ir aizņemta ar karošanu Ukrainā un tādējādi samazinājušās tās spējas izmantot militāru spēku citos reģionos, tas nenozīmē, ka Krievija nespēj militāri vērsties pret Zviedriju, secinājusi Zviedrijas nacionālā aizsardzības komiteja. Pilns komitejas ziņojums gaidāms 2024. gada aprīlī. Šodien komiteja publiskoja daļēju ziņojumu.
Maskava ir pazeminājusi slieksni militārā spēka izmantošanai un izrādījusi gatavību uzņemties risku, norādījusi komiteja.
Krievijas spējas īstenot operācijas pret Zviedriju, izmantojot gaisa vai jūras spēkus, tālas darbības ieročus vai kodolieročus, palikušas neskartas, secinājusi komiteja.
Zviedrijas ekspertu grupa uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā lika Zviedrijai mainīt savu nacionālās drošības politiku. "Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā un Ķīnas augošās teritoriālās pretenzijas liecina, ka konflikti par teritoriju, izmantojot militāru spēku, atkal kļuvuši par realitāti," teikts ziņojumā.
Turklāt Zviedriju vislabāk varētu aizsargāt NATO un gaidāmā dalība NATO palielinātu gan Zviedrijas, gan NATO drošību, teikts ziņojumā.
Zviedrija un Somija pieteicās dalībai NATO 2022. gada maijā. Somija iestājās NATO aprīlī, bet Zviedrijai joprojām trūkst Turcijas un Ungārijas atbalsta.
Turcija pārmet Zviedrijai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) kaujiniekiem. Turcija pieprasa izdot šos cilvēkus.
Zviedrijas Augstākā tiesa šomēnes apstiprināja pirmo šādu izdošanu, atļaujot nogādāt Turcijā PKK atbalstītāju.