Pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā noslēgušās “Jūras Brāzma” mācības Melnās jūras reģionā

Ārvalstīs
Sargs.lv/DefenseNews
Kara kuģi piedaloties mācībās Melnajā jūrā
Foto: AP/Scanpix

Daudznacionālie jūras spēku vingrinājumi “Jūras Brāzma” (Sea Breeze), kas notika pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, par prioritāti izvirzīja navigācijas brīvības nodrošināšanu un tādu sprāgstvielu kā jūras mīnu neitralizēšanu. Mācības notika Melnajā jūrā, kuru ieskauj Krievijas, Ukrainas, Turcijas, Bulgārijas, Rumānijas un Gruzijas jūras robežas. Visi vingrinājumi tika sadalīti trīs daļās.

Trešā mācību daļa, kas ritēja no 11. Līdz 15. septembrim, demonstrēja spēju sadarboties starp ASV, Bulgāriju, Franciju, Rumāniju, Turciju, Ukrainu un Lielbritāniju kopīgos mācību vingrinājumos, kurus vadīja ASV un Rumānijas Jūras spēki.

“Ikgadējie vingrinājumi, kurus valstis pilda jau 22. reizi, notiek kopš 1997. gada, izņemot piecus atsevišķus gadus, kuros operatīvās saistības vai pasaules notikumi liedza izpildīt šos vingrinājumus,” norādīts ASV Jūras spēku ziņu izlaidumā.

Montro  (Montreux Convention) šauruma konvencijas noteikumu dēļ, valstis, kuras neieskauj Melno jūru, nevarēja nosūtīt savus jūras spēku kuģus Melnajā jūrā. Saskaņā ar Montro  konvenciju, Turcija pārvalda komerciālo un militāro kuģu kustību Bosfora un Dardaneļi šaurumos. Kopš 1936. gada Ankara ir rūpīgi īstenojusi konvencijā noteikto vienošanos starp Melnās jūras piekrastes valstīm, lai sekmētu Melnās jūras drošību un stabilitāti. Lai gan Konvencija regulē tirdzniecības kuģu tranzīta plūsmu cauri tās piederošajiem šaurumiem, vissvarīgākais aspekts ir militāro kuģu tranzīta regulēšana, kuriem Turcija regulē to iekļūšanu vai izkļūšanu no Melnās jūras.

“Ir ļoti svarīgi, lai “Jūras brāzma” vingrinājums, kas nevarēja notikt pērn, šogad notiktu laikā, kad reģionā turpinās karš un tā fokuss varēja būt kuģošanas brīvības un jūru atmīnēšanas nodrošināšana,” laikrakstam “Defense News” pavēstīja neatkarīgais Turcijas eksperts un jūras analītiķis Jēriks Isiks (Yörük Işık). “Šeit ir vēstījums Krievijai,” viņš piebilda.

“Jūras Brāzma” mācību otrajā daļā, kas risinājās no 5. līdz 6. septembrim Rumānijas pilsētā Konstancā, ASV Jūras spēki izvietoja 68. Kaujas grupas munīcijas likvidēšanas un atmīnēšanas vienības, kā arī P-8 Poseidon jūras patruļlidmašīnu. Otrajā daļā notika flotes komandieru konference, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pašreizējai situācijai Melnajā jūrā.

“Jūras Brāzmas vingrinājuma paplašināšana trīs atsevišķu vingrinājumu daļās apliecina mūsu spēju trenēties kopā visā Eiropas teātrī, kā arī dažādās vidēs, lai nodrošinātu, ka esam gatavi jebkādiem izaicinājumiem, ar kuriem varam saskarties, turpinot tiekties pēc drošas jūru vides,” uzsvēra 68. Kaujas grupas Komandieris Kapteinis Džefrijs Taunsends (Geoffrey Townsend).

Bulgārijas aizsardzības ministrija atklāja, ka tās piedalīšanās mācību vingrinājumos ietvēra “Remus 100” bezpilota zemūdens transportlīdzekļa izmantošanu un ar to saistīto personālu.

Savukārt, Turcija uz mācībām nosūtījusi tikai militāro personālu, ziņu medijam “Defense News” atklāj anonīmi avoti, kas saistīti ar Turcijas Jūras spēkiem.

Francija, Apvienotā Karaliste un Ukraina neatbildēja uz detalizētāku informācijas pieprasījumiem par savu dalību.

Mācības risinājās laikā, kad Ukrainai paziņoja par kontroles atgūšanu pār naftas ieguves platformām tās apkārtnē, kur risinājās “Jūras Brāzma” mācības. Jau ziņots, ka arī mācību laikā Ukraina ar spārnotajām raķetēm uzbruka Krievijas bāzei Sevastopolē Krimā. Krievija kontrolē šo teritoriju, kopš nelikumīgās Krimas aneksijas 2014. gadā.

Dalies ar šo ziņu