Ķīnas uzņēmumiem ir izšķiroša loma Krievijas nokaitētās ekonomikas atbalstīšanā un militāro spēju atjaunošanā, tostarp, tirgojot militārās preces, kas tiek izmantotas karā pret Ukrainu, liecina amerikāņu medija “CNBC” analīze.
Neraugoties uz to, ka 2023. gada aprīlī Ķīna publiski pauda gatavību “nepiegādāt ieročus” nevienai no karojošajām pusēm un “kontrolēt divējādā pielietojuma preču eksportu”, šī gada augustā Krievijas publicētie muitas dati liecina, ka Krievija no Ķīnas uzņēmumiem turpina importēt bezpilota lidaparātus, ķiveres, bruņu vestes un radio.
Savukārt mazāk dokumentētie Ķīnas eksporta dati norāda uz būtisku pieaugumu civilā pielietojuma preču tirdzniecībā, tostarp transportlīdzekļu, celtniecības iekārtu un sintētisko materiālu eksportu uz Krieviju, kas netieši turpina stiprināt V. Putina iesākto karu.
Pirms SJi Dzjiņpina un V. Putina tikšanās vēl pagājušajā nedēļā Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji apstiprināja turpmāko Ķīnas un Krievijas biznesa sadarbību. Abu valstu tirdzniecības pieaugums notiek par spīti Pekinas aizbildinājumiem, ka tirdzniecība ar Maskavu veido “normālu ekonomisko sadarbību” un Ķīnas mērķis nav būt “trešajai pusei” Krievijas karā pret Ukrainu.
Taču ASV izlūkdienestu ziņojumi liecina, ka starp Ķīnas piegādātajām precēm ir arī navigācijas sistēmas, sakaru bloķēšanas aprīkojums un reaktīvo kaujas lidmašīnu rezerves daļas.
Tāpat arī Kijiva jau vairākas reizes ir ziņojusi par Krievijas okupantu sagrābtajiem ieročiem, kuros atrodamas Ķīnā ražotas komponentes. Zīmīgi, ka Ķīnā ražoto ieroču komponentes Krievijas bruņojumā uzradušās tieši pēc 2023. gada aprīļa Ķīnas aizsardzības ministra Li Šangfu un V. Putina tikšanās, kad tika atkārtoti paziņots par abu valstu “sadarbību bez robežām”.
Pagājušajā gadā tirdzniecība starp abām valstīm sasniedza jaunu rekordu – 190 miljardus ASV dolāru, kas ir par 30% vairāk nekā 2021. gadā, liecina Pekinas muitas dati. 2023. gadā savstarpējās tirdzniecības apjoms, iespējams, uzstādīs jaunu rekordu – līdz 2023. gada jūlijam savstarpējā tirdzniecība sasniedza 134 miljardus ASV dolāru.
Somijas Bankas institūta augošajām ekonomikām (BOFIT) apkopotie dati arī liecina, ka Ķīna šobrīd sastāda aptuveni 45-50% no kopējā Krievijas importa, kas ir būtisks pieaugums pēc pirmskara perioda, kad Ķīna veidoja aptuveni ceturtdaļu no visa Krievijas importa. Apkopotie importa dati iekļauj arī tā sauktā divejādā pielietojuma preces un tehnoloģijas – aprīkojums, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, piemēram, bezpilota lidaparāti vai mikročipi.
Salīdzinot ar 2021. gadu, Krievijas karstumizturīgo sintētisko šķiedru materiāla (kuru izmanto gan velosipēdu riepu, gan ložu necaurlaidīgu vestu ražošanā) importa vērtība 2022. gadā pieauga par 350%. Jāmin, ka gandrīz puse no šī preču importa tika veikta 2022. gada janvārī un februārī.
2022. gadā Ķīna pārdeva Krievijai elektronikas izgatavošanai nepieciešamos pusvadītājus 500 miljonu dolāru vērtībā, kas tiek izmantoti arī militārās un kosmiskās aviācijas nozarē. Līdz 2023. gada martam Ķīna pārdeva Krievijai arī bezpilota lidaparātus vairāk nekā 12 miljonu dolāru vērtībā. Apkopotie “CNBC” dati arī liecina, ka līdz 2022. gada beigām Krievijā no Ķīnas tika importētas 54 000 ķiveres, kuras Ķīnas eksporta datos neskaidri apzīmētas gan kā militārās, gan celtniecības ķiveres. Tāpat arī no Ķīnas tikušas importētas rezerves daļas Krievijas izmantotajiem helikopteriem.
Maskavā bāzētais uzņēmums “Legittelecom”, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus par atļaujām “radioelektronikas un augstas frekvences ierīču importam, eksportam un tirdzniecībai”, 2023. gada martā no Ķīnas bezvadu sakaru kompānijas “Hong Kong Retekess Technology” importēja nezināmu skaitu rāciju. Lai gan no apkopotās informācijas nav skaidrs, kurš ir šo produktu gala patērētājs, šīs ierīces ir parādījušās Ukrainas kaujas laukā. Tāpat arī “Legittelecom” 2022. gada novembrī no Šanhajā bāzētā militāro preču un policijas ekipējuma ražotāja “Deekon” iepirka arī 100 000 ķiveru un tādu pašu skaitu vestu.
Vienlaikus, lai samazinātu riskus Ķīnas ekonomikai, kas saistīti ar potenciālajām Rietumu sankcijām, visos divējādo pielietojuma preču eksporta gadījumos tiek izmantoti mazie Ķīnas uzņēmumi, lai sankciju gadījumā būtu viegli tos aizvietot ar jauniem.
Amerikāņu domnīcas “Atlantic Council” vecākā pētnieka Džozefa Vebstera ieskatā pārāk maza nozīme tikusi pievērsta arī būvniecības aprīkojuma importam, kurš ir būtiski palīdzējis stiprināt aizsardzības līnijas, gatavojoties Ukrainas pretuzbrukumam. Piemēram, dažāda veida ekskavatoru imports no Ķīnas ir bijis viens no nozīmīgākajiem aspektiem Ķīnas palīdzības sniegšanā Krievijas karā pret Ukrainu.
Savukārt laika posmā starp 2023. gada janvāri un maiju kravas automašīnu imports no Ķīnas pieauga 11 reizes. Jūnijā Čečenijas Republikas līdera Ramzana Kadirova “Telegram” kanālā tika publicēts video ar dažādiem bruņotajiem transportlīdzekļiem, tostarp Ķīnas ražojuma “Tiger” bruņumašīnām, kuras, kā apgalvoja R. Kadirovs, tiks nosūtītas uz speciālo militāro operāciju Ukrainā.
Ķīnai ir arī būtiska loma Krievijas centienos pārorientēt energoresursu tirdzniecību, kas ir tās galvenā eksporta prece. Lai gan īstermiņā Krievija ir zaudējusi, Rietumiem atsakoties no Krievijas dabasgāzes importa, vienlaikus Krievija aktīvi meklē noieta tirgus citur pasaulē. Attiecības ar Ķīnu ieņem būtisku lomu, lai ilgtermiņā atjaunotu energoresursus kā ietekmes instrumentu citviet pasaulē, kā arī palielinātu savus resursus.
