Turcijas parlamenta ārlietu komiteja ceturtdien sāka debates par Zviedrijas lūgumu uzņemt to NATO, bet atlika lēmuma pieņemšanu uz vēlāku laiku.
Pagaidām nav zināms, kad komiteja atsāks debates.
Zviedrijas dalība ir jāapstiprina visiem 31 NATO sabiedrotajiem. Turcija un Ungārija to vēl nav izdarījušas.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans oktobrī iesniedza Turcijas parlamentam ratificēšanai protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO. Pēc parlamenta ārlietu komitejas apstiprinājuma teksts tiks nodots balsošanai parlamentam un pēc apstiprināšanas parlamenta sēdē Zviedrijas uzņemšanas protokola ratificēšanas process Turcijā būs pabeigts.
Pēc tam Turcija nodos ASV dokumentu, kas apstiprina Zviedrijas pievienošanos NATO.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016.gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.
