Neraugoties uz Maskavas nepārtraukto retoriku par NATO militāro bāzu tuvošanos Krievijas robežām, Kremlis pats turpina aktīvi investēt Lietuvas un Polijas pierobežā esošā Kēnigsbergas reģiona militarizēšanā, vēsta militārās informācijas portāls “Defence Blog”.
Kopš 2016. gada Krievija ir būtiski stiprinājusi militāro klātbūtni Kēnigsbergas eksklāvā, izvietojot lielu skaitu karavīrus, moderno bruņojumu un formējot 11. armijas korpusu. Papildus minētajam, Kremlis reģionā izvietoja arī taktisko ballistisko raķešu kompleksu “Iskander” – raķetes, kuras ir spējīgas nest arī kodolgalviņas. Vēlāk Krievija arī turpināja izvērst reģionā – pretkuģu spējas, izvietojot krasta aizsardzības sistēmas “K-300P Bastion-P”.
Kēnigsbergas reģiona militarizācija Kremlim ļāva saglabāt iespēju eskalācijas gadījumā pārņemt kontroli pār Suvalku koridoru – nepilnu 80 kilometru garu zemes strēli starp Baltkrieviju un Kēnigsbergu. Šo koridoru eksperti jau izsenis dēvē par “NATO austrumu flanga stratēģisko punktu” – vienīgais sauszemes savienojums starp Baltijas valstīm un pārējo Alianses teritoriju.
Krievijas rīcība Ukrainā spilgti ilustrē to, ka Baltijas valstīm un Polijai neatliek nekas cits kā gatavoties iespējamai agresijai no Kremļa puses. Starptautiskie analītiķi ir vienisprātis, ka Polija ir mainījusi savu stratēģisko pieeju tās aizsardzības politikā pret potenciālo Krievijas iebrukumu. Šobrīd Polijā ir vienota izpratne par to, ka konflikta gadījumā ir nepieciešams apturēt iespējamo iebrukumu jau pie robežām, veicot visaptverošus triecienus pa agresora armiju un tā piegādes ķēdēm.
Teju divu gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Polijas bruņotie spēki būtiski kāpinājuši savu klātbūtni valsts Ziemeļaustrumu daļā. Polijas 16. Mehanizētā divīzija, kuru veido aptuveni 12 000 karavīri, šobrīd ir ekipēta ar moderniem ieročiem, tostarp saņemot jaunas Dienvidkorejā ražotās pašgājējhaubices “K9”, kā arī “HIMARS” raķešu artilērijas sistēmas.
Papildus minētajam Polijas bruņotie spēki ir stiprinājuši robežu ap Kēnigsbergu, būvējot līdzīga veida barjeru, kāda izvietota uz Baltkrievijas robežas. Lēmums par šīs robežas barjeras būvniecību starp Krieviju un Poliju pieņemts, reaģējot uz Krievijas avioreisu savienojumu atvēršanu starp Kēnigsbergas reģionu un Tuvajiem Austrumiem.
Neraugoties uz Krievijas militārpersonu un politiķu draudīgo reakciju pret Polijas bruņošanos, drošības eksperti norāda, ka NATO un Polijai jau tagad ir ievērojamas priekšrocības Suvalku reģionā. Kamēr Krievija draud ar potenciālu agresiju šajā reģionā, patiesībā tai nav potenciāla iesaistīties jaunā konfliktā, norāda Polijas bruņoto spēku ģenerālis Valdemārs Ščipčaks.
Ģenerālis arī piebilst, ka Krievijas un NATO konflikta gadījumā viens no pirmajiem Alianses bruņoto spēku soļiem būtu “Kēnigsbergas reģiona iznīcināšana”. “Neviens nepieļaus militāras darbības uz Polijas Austrumu robežas, Suvalku koridorā un Lietuvā, kamēr Kēnigsberga rada draudus aizmugurē,” viņš norādīja.
