Lietuvai aizņemšanās valsts militāro spēju stiprināšanai nākamo desmit gadu laikā varētu izmaksāt vismaz vienu miljardu eiro, tā paziņojis Lietuvas Aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.lt.
Viņš atzina, ka Lietuvā šobrīd tiek izskatīta aizņemšanās iespēja valsts aizsardzības prioritāšu finansēšanai. Tāpat tiek vērtētas citas iespējas nozares finansēšanai.
Pēc A. Anušauska teiktā, aizņemoties aizsardzības prioritāšu īstenošanai, Lietuvas budžetam procentu maksājumos desmit gadu laikā izmaksātu ap vienu miljardu eiro. Tiesa, tik lielas būtu izmaksas, ja valsts aizņemtos pietiekami daudz, lai apmierinātu aizsardzības sistēmas vajadzības.
“Ir visdažādākie priekšlikumi [..], un jā, viens no tiem ir aizņemšanās, bet parāda atmaksa izmaksātu vienu miljardu eiro desmit gadu laikā. Tā ir tāda, kāda mums šobrīd ir," žurnālistiem pirmdien sacīja A. Anušausks pēc Lietuvas premjerministres Ingrīdas Šimonītes iniciatīvas sasauktas sanāksmes par aizsardzības finansēšanu.
Pēc ministra vārdiem, izmaksas mainītos, ja daži projekti tiktu īstenoti publiskās un privātās partnerības ietvaros. Taču, pēc esošajiem datiem, plānoto projektu īstenošanai jau nākamgad būtu nepieciešami papildus 400 miljoni eiro. Šāds izdevumu pieaugums palielinātu kopējo Lietuvas aizsardzības finansējumu, kas būtu jau virs 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) iepretim esošajiem 2,75 %.
Šogad no Lietuvas budžeta aizsardzības nozare saņems aptuveni 2,52 % no IKP, bet atlikušos 0,2% no IKP paredzēts ņemt no banku solidaritātes nodevas.
Kā atzina A. Anušausks, nākamie trīs līdz četri gadi valsts aizsardzības finansēšanā nesīs lielākos izaicinājumus, bet pēc tam spiediens mazināsies.
Līdztekus Lietuvas politiķi izskata iespējas par pievainotās vērtības nodokļa palielināšanu, taču iespējas piesaistīt līdzekļus no šī avota ministrs nekomentēja.
Lietuvas premjerministre tiksies ar politisko partiju līderiem, uzņēmēju un arodbiedrību pārstāvjiem, lai pārrunātu aizsardzības finansējuma avotiem. Šādi Lietuvas valdība cenšoties rast risinājumu nozares finansēšanas avotam pēc tam, kad Lietuvā beigsies divu gadu bankām piemērotais virspeļņas nodoklis.
Aizsardzības ministrija lēš, ka Lietuvas valsts aizsardzības sistēmas vajadzību apmierināšanai nākamajos sešos gados būtu nepieciešams papildus finansējums aptuveni 0,7% apmērā no IKP, bet pēcāk vismaz 0,4% apmērā.
