Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.
2020.gada rudenī Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins izveidoja īpašu "denacifikācijas" nodaļu, kuras darbiniekiem būtu jāizmeklē nodarījumi, kas saistīti ar "nacisma reabilitāciju" un "vēstures sagrozīšanu".
Sākotnēji šī jaunizveidotā nodaļa nodarbojās ar šķietami nenozīmīgām lietām. Piemēram, meklēja tos, kas propagandas akcijas "Nemirstīgais pulks" tīmekļa vietnē bija ievietojuši nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, vai neveiksmīgi mēģināja 1937. gadā celtā lidostas termināļa nojaukšanu Jekaterinburgā inkriminēt kā "nacisma reabilitāciju".
Drīz vien "izmeklētāji" pievērsās vēstures izpētei, visā Krievijā iztaujājot vēl dzīvos tā dēvētā Lielā tēvijas kara veterānus un cenšoties panākt, lai nacistiskās Vācijas karš pret toreizējo PSRS tiktu atzīst par "padomju tautas genocīdu".
Viss mainījās līdz ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Par vienu no tā mērķiem diktators Vladimirs Putins pasludināja "denacifikāciju", un Bastrikina iestādei jau drīz bija darba pilnas rokas.
Piemēram, jau 2022. gada martā parādījās lieta pret ukraiņu žurnālistu Dmitriju Gordonu, un "denafikācijas" nodaļas lietotnes "Telegram" kanālā gandrīz katru nedēļu sāka parādīties paziņojumi presei par tās cīņu pret "nacismu".
Izpētot Krievijas Iekšlietu ministrijas meklēšanā esošo personu datubāzi, "Mediazona" noskaidrojusi, ka "denafikācijas" nodaļas "darba" rezultātā ierosināti simtiem krimināllietu pret ārvalstniekiem, kas, visticamāk, nekad nespers savu kāju Krievijā. To vidū ir gan Ukrainas militārpersonas, gan Eiropas politiķi un amatpersonas.
Piemēram, 2022. gada maijā Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka pēc Bastrikina norādījuma izmeklētāji izvērtēs Latvijas Saeimas rīcību saistībā ar balsojumu par izstāšanos no vienošanās ar Krieviju par pieminekļu saglabāšanu. Tas beidzot ļāva atbrīvoties no pieminekļa tā dēvētajiem Rīgas atbrīvotājiem - PSRS okupācijas karaspēka karavīriem, kas komunistiskās okupācijas gados bija uzsliets Uzvaras parkā Pārdaugavā.
Augustā, pēc tam, kad minētā pieminekļa nojaukšana jau bija sākusies, Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka ierosināta lieta par apbedījumu iznīcināšanu. Taču tobrīd nebija zināms, kuras personas krievu izmeklētāji iecerējuši saukt tiesas priekšā.
Meklēšanā izsludināti arī vairāki Saeimas deputāti, kas nepiedalījās šajā balsojumā, kā arī bijusī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pēdējā arī atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un vadīja Iekšlietu ministriju laikā, kad Rīgas policija 9. un 10. maijā aizturēja nekārtību rīkotājus pie nelaimīgā pieminekļa. Tomēr jau dažas dienas vēlāk Golubeva bija spiesta pamest savu amatu, jo izpelnījās asu kritiku, ka vispār šādas nekārtības tika pieļautas.
Turklāt meklēti tiek arī 15 no 38 Rīgas domes deputātiem, kas pieņēma lēmumu par komunistisko okupantu un kolaboracionistu pieminekļu nojaukšanu.
Krievijas izmeklētāji uzmanīgi sekojuši arī Lietuvas politiķiem. Saistībā ar PSRS okupācijas karaspēka karavīru pieminekļa nojaukšanu 2022.gadā Klaipēdā krievu varasiestādes meklē pilsētas mēru Arvīdu Vaitku, viņa vietnieku, 13 pilsētas padomes locekļus, kā arī ierēdņus un divus vēsturniekus, kas publiski atbalstīja pieminekļa nojaukšanu, - kopumā 25 cilvēkus. Pēc līdzīga lēmuma demontēt pieminekli komunistiskajiem okupantiem Viļņā meklēšanā izsludināti ne tikai seši pilsētas domes locekļi, bet arī Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis.
Domājams, ka tieši komunistiskajiem okupantiem veltīto pieminekļu nojaukšanas dēļ Krievija meklēšanā izsludinājusi arī virkni Polijas amatpersonu - Valbžihas mēru Romānu Šelemeju, Nacionālās piemiņas institūta direktoru Karolu Navrocki un Polijas valsts aktīvu ministra vietnieku Karolu Rabendu.
No trūcīgajiem datiem meklēto personu datu bāzē ir grūti saprast, pēc kādas loģikas izmeklētāji izvēlas atbildīgos par komunistisko pieminekļu nojaukšanu, taču parasti tie notiek, pamatojoties uz Bastrikina rīkojumiem.
2022. gada beigās Bastrikins saviem padotajiem uzdeva pārbaudīt Igaunijas iestāžu atbildību pa pieminekļa-tanka demontāžu Narvā, kā arī par citu komunistisko pieminekļu nojaukšanu.
Pēc tam pirmo reizi vēsturē Krievijas meklēto personu sarakstā nonāca citas valsts valdības vadītāja - Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura bija izteikusi atbalstu okupācijas simboliskā mantojuma aizvākšanai. Kopā ar viņu Krievijas iestādes meklē arī valsts sekretāru Taimaru Peterkopu.
Izmantojot "Mediazona" brīvpieejā ievietoto datubāzi, aģentūra LETA noskaidroja, ka tajā kopumā ietverti 156 cilvēki, kuriem kartītē ierakstīts "latviete" vai "latvietis". Ir arī virkne cilvēku, kuriem dzimšanas vieta norādīta Latvijas PSR vai kā dzīvesvieta norādīta kāda vieta Latvijā, taču tautība ir kāda cita. Sarakstā iekļauti arī Ukrainā karojošie Latvijas pilsoņi, kuri paši par to bija publiski runājuši.
