Krievija plāno vienpusējā kārtā mainīt jūras robežas ar Lietuvu un Somiju

Ārvalstīs
LETA/MOSCOW TIMES/ LRT /YLE
Britu kuģis Baltijas jūrā, lai atturētu Krieviju
Foto: AP/Scanpix

Krievijas varas iestādes ir nolēmušas vienpusējā kārtā mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā, liecina valdības lēmuma projekts, kas publicēts juridisko aktu portālā.

Saskaņā ar šo Aizsardzības ministrijas sagatavoto dokumentu Krievija grasās pasludināt par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem akvatorija daļu Somu līča austrumos, kā arī pie Karaļauču apgabala Baltijskas (Pillavas) un Zeļenogradskas (Krancas) pilsētām.

Šim nolūkam tiks mainītas ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona.

Krievijas valdība ir nolēmusi uz Somijas robežas koriģēt koordinātas Jahi, Sommersas, Hoglandes, Rodšēras, Mazās Tjutersas, Vigrundas salu zonā, kā arī pie Narvas upes ziemeļu ieejas zemesraga, teikts lēmuma projekta pielikumā. Uz Lietuvas robežas ir plānots pārskatīt Kuršu jomas zonu, Taranas zemesraga un uz dienvidiem no tā esoša zemesraga rajonus, kā arī Vislas strēles zonu.

Pašreizējās ģeogrāfiskās koordinātas ir noteiktas ar PSRS Ministru padomes 1985. gada lēmumu, un projekta autori apgalvo, ka tās "nepilnīgi atbilst mūsdienu ģeogrāfiskajai situācijai". Tajās punkti tikuši fiksēti "pēc maza mēroga jūras navigācijas kartēm", kuras pamatotas ar 20. gadsimta vidus darbiem, bet tas "neļauj noteikt iekšējo jūras ūdeņu ārējo robežu", teikts dokumentā. Krievijas Aizsardzības ministrija ierosina daļēji "atzīt par spēkā neesošu" minētā PSRS Ministru padomes lēmuma sadaļu "Baltijas jūra".

Dokuments par jūras robežu pārskatīšanu ir nodots sabiedriskai apspriešanai praktiski vienlaicīgi ar taktisko kodolieroču pielietošanas mācību sākumu. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka šīs mācības sākušās Dienvidu kara apgabalā un tajās ir iesaistīti raķešu kompleksi "Iskander" un ar raķetēm "Kinžal" bruņota aviācija. Šo mācību mērķis esot sagatavot armijas personālsastāvu nestratēģisko kodolieroču pielietošanai, kā arī atbildēt "uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem", paziņoja Aizsardzības ministrijas preses dienests.  

Lietuvas Ārlietu ministrija norāda, ka Krievijas rīcība tiek uzskatīta par apzinātu, mērķtiecīgu, eskalējošu provokāciju kaimiņvalstu un to sabiedrību iebiedēšanai.

"Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievijas agresīvā un revizionistiskā politika apdraud kaimiņvalstu un visas Eiropas drošību," teikts trešdienas rītā izplatītajā paziņojumā.

Ministrija norāda, ka trešdien tiks izsaukts Krievijas sūtnis, lai sniegtu detalizētu skaidrojumu un Lietuvas atbilde tiks saskaņota ar tās partneriem.

Arī Somijas Ārlietu ministrija trešdienas rītā komentējusi Maskavas soli.

“ANO Jūras tiesību konvencija satur noteikumus par piekrastes valstu jūras zonu noteikšanu, ieskaitot to pārskatīšanu. Mēs pieņemam, ka Krievija kā konvencijas dalībvalsts rīkosies atbilstoši. Jāatceras, ka apjukuma radīšana ir arī hibrīda ietekme. Somija neapjuks,” sociālajā tīklā “X” sacījusi ārlietu ministre Elīna Valtonena.

Somijas Starptautisko attiecību institūta ES Kaimiņattiecību un Krievijas programmas vecākais pētnieks Rihors Ņižnikau Somijas laikrakstam "YLE" sacīja, ka, ja šīs lēmums tiks pieņemts uz Krievijas un Rietumu robežas tiktu izveidota jauna "pelēkā zona", ko Krievija varētu izmantot militārām provokācijām un traucējumiem.

Dalies ar šo ziņu