Vairāk nekā 60% Igaunijas iedzīvotāju ir gatavi aizstāvēt savu valsti, liecina aptauja

Ārvalstīs
Sargs.lv/ERR
Igaunijas bruņoto spēku karavīri
Foto: REUTERS/Scanpix

Atbalsts bruņotai pretošanās cīņai starp Igaunijas iedzīvotājiem joprojām pārsniedz 80 procentus, un vairāk nekā 60 procenti cilvēku ir gatavi aizstāvēt valsti, liecina Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtīta jaunā aptauja, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs "ERR".

"Vēlme un motivācija ir būtiskas, lai garantētu valsts drošību, tāpēc esmu priecīga redzēt šos skaitļus, īpaši starp rezervistiem, kuri veido lielāko daļu mūsu aizsardzības spēku," sacīja Aizsardzības gatavības sekretāra vietniece Suzana Lillevēli (Susan Lilleväli), prezentējot aptaujas rezultātus.

Vairāk nekā 60 procenti iedzīvotāju būtu gatavi aizstāvēt valsti: 12 procenti iesaistoties aktīvā militārā aizsardzībā, 22 procenti darbojoties kā palīgspēki (piemēram, aizmugures atbalsta un loģistikas jomā) un 26 procenti nemilitārā aizsardzībā (piemēram, medicīnas jomā un evakuācijas organizēšanā).

Turklāt 81 procents respondentu atbalsta bruņotu pretošanos uzbrukuma gadījumā.

"Tie ir ļoti daudzsološi rādītāji, ņemot vērā, ka kara laikā mūsu aizsardzības spēki sastādītu 44 000 cilvēku jeb tikai 6 procentus no darbspējīgā iedzīvotāju skaita," norādīja S. Lillevēli.

Militārā dienesta nepieciešamību atbalsta 87 procenti respondentu, kas ir par 1 procentu vairāk nekā 2023. gada aptaujā. Tāpat ir augsts atbalsta līmenis (86 procenti) rezerves spēkiem, un rezerves spēku iesaukšana apmācībās atbalsta 79 procenti iedzīvotāju.

"Tas atbalsta un novērtējuma līmenis mūsu rezervistiem parāda, ka cilvēki Igaunijā atzīst nacionālās aizsardzības un aizsardzības gatavības nozīmi," sacīja S. Lillevēli.

Igaunijā pastāv arī plašs atbalsts iedzīvotāju vidū citiem aizsardzības aspektiem: 76 procenti atbalsta sabiedroto gaisa mācības; 74 procenti atbalsta militāro formu valkāšanu sabiedrībā; 72 procenti atbalsta Aizsardzības spēku tehnikas pārvietošanos; 70 procenti atbalsta Baltijas aizsardzības līnijas izveidi; 69 procenti atbalsta militārās mācības savā apgabalā un 56 procenti atbalsta apmācību poligonu paplašināšanu.

Dezinformācijas izplatība un kiberuzbrukumi joprojām tiek uzskatīti par galvenajiem drošības draudiem attiecīgi 86 procentu un 84 procentu respondentu vidū. Ja 2023. gadā 29 procenti respondentu uzskatīja, ka plaša mēroga militārs uzbrukums pret Igauniju ir iespējams, šis rādītājs kopš tā laika ir pieaudzis līdz 39 procentiem.

"Cilvēkiem ir paaugstināta riska apziņa, taču ir vērts atzīmēt, ka viņi joprojām uzticas aizsardzības un drošības institūcijām, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu gan drošības sajūtu, gan valsts spēju aizstāvēties," sacīja S. Lillevēli.

Visuzticamākās institūcijas ir Glābšanas dienests (97 procenti), Policijas un robežsardzes pārvalde (86 procenti), Aizsardzības spēki (80 procenti) un Aizsardzības līga (76 procenti).

"Ir arī mierinoši zināt, ka lielākā daļa cilvēku Igaunijā – tas ir, četri no pieciem – ne tikai augsti novērtē mūsu nacionālās aizsardzības organizācijas, bet arī attiecības ar mūsu sabiedrotajiem, kas veido vienu no mūsu aizsardzības spējām pīlāriem," viņa piebilda.

Igaunijas dalību NATO un sabiedroto spēku klātbūtni valstī atbalsta attiecīgi 80 procenti un 79 procenti iedzīvotāju. Turklāt 94 procenti respondentu vecumā no 15 līdz 19 gadiem atbalsta Igaunijas statusu kā NATO dalībvalsti, un šī bija pirmā aptauja, kurā šajā vecuma grupā netika reģistrēta nekāda opozīcija valsts dalībai aliansē.

Aptauju Aizsardzības ministrijas uzdevumā veica 2024. gada martā un aprīļa sākumā. Aptaujas izlase ietvēra Igaunijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un kopumā tika aptaujāti 1200 cilvēki.

Dalies ar šo ziņu