Lietuvas Seims ceturtdien atbalstīja valsts izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas.
Likums par izstāšanos no konvencijas tika pieņemts ar 103 balsīm par, vienu pret un trim deputātiem atturoties.
Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentam Gitanam Nausēdam, kurš iepriekš apliecinājis, ka atbalsta Lietuvas izstāšanos no konvencijas.
Lietuvas Aizsardzības ministrija, kas ierosināja izstāšanos no konvencijas, norādīja, ka pēc konvencijas denonsēšanas un izstāšanās no tās Lietuvai vairs nebūs aizliegts iegādāties, uzkrāt un nepieciešamības gadījumā izmantot kasešu munīciju.
Ministrija uzsvēra, ka kasešu munīcija ir ļoti iedarbīgs aizsardzības līdzeklis un Lietuvai vajadzētu varēt to izmantot.
Aizsardzības ministrijā pauda pārliecību, ka Krievija un Baltkrievija bruņotā konfliktā ar Lietuvu noteikti izmantotu kasešu munīciju, kas agresorvalstīm sniegtu militāras priekšrocības.
Ministrijas vērtējumā Lietuva vienatnē vai kopā ar sabiedrotajiem varēs apmācīt karavīrus kasešu munīcijas izmantošanā.
Kā norādīja ministrijā, konvencijai nav pievienojušās ASV un citas Lietuvas sabiedrotās, piemēram, Igaunija, Somija, Latvija, Polija, Rumānija un Turcija.
Aizsardzības ministrija uzsver, ka pēc izstāšanās no konvencijas Lietuva ievēros starptautisko humāno tiesību principus. Turklāt varētu tikt izstrādāti atbilstoši noteikumi un procedūras, lai mazinātu kasešu munīcijas izmantošanas sekas.
Konvencija par kasešu munīciju, kuru Lietuva ratificēja 2010. gada decembrī, aizliedz kasešu munīcijas lietošanu, ražošanu un iegādi, kā arī izklāsta konkrētas prasības, lai risinātu tādu ieroču radītās humānās sekas.
Pērn jūlija vidū ASV nodeva Ukrainai kasešu munīciju, kas daudzās pasaules valstīs ir aizliegta, bet Ukrainai palīdz aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Pēc tam toreizējais Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks sāka diskusijas par nepieciešamību izstāties no konvencijas.
Konvencija par kasešu munīcijas aizliegumu parakstīta 2008. gada 3. decembrī Oslo. Tā stājās spēkā 2010. gada 1. augustā. Konvenciju parakstījušas vairāk nekā 110 valstis. Taču konvencijas dalībvalstis nav Latvija un Igaunija, kā arī lielākās kasešu munīcijas ražotājas un krājumu īpašnieces - Ķīna, Krievija un ASV.
Kasešu munīcija sprādzienā izkaisa vairākus desmitus vai simtus munīcijas daļiņu plašā apkaimē. Liela daļa munīcijas izmešanas brīdī neuzsprāgst, tādējādi radot postošas sekas vairākus tūkstošus kvadrātmetru lielā teritorijā un radot smagus ievainojumus vai letālas sekas civiliedzīvotāju vidū pat pēc karadarbības beigām.
