Aizdomas par sabotāžu, par kuru, iespējams, atbildīgs ar Ķīnas karogu kuģojošais kravas kuģis “Yi Peng 3”, norāda uz pieaugošiem draudiem zemūdens kritiskajai infrastruktūrai. Līdztekus nesenajam incidentam, kurā tika sabojāts maģistrālais sakaru kabelis un, ko Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistorius definējis kā hibrīduzbrukumu, izceļ, cik patiesībā neaizsargāti ir zemūdens kabeļu un cauruļvadu tīkli, īpaši ņemot vēra, ka agresijas izpausmes pelēkajā zonā arvien pieaug, to domnīcai “Atlantic Council” analizē Skovskroftas stratēģijas un drošības centra un Transatlantiskās drošības iniciatīvas vecākā eksperte Elizabete Brava.
Oficiāli “Yi Peng 3” ir sauskravu kuģis – viens no neskaitāmiem kuģiem, kas pārvadā visu, sākot no graudiem līdz oglēm, alumīnijam un mēslojumam. Kad tas pagājušajā nedēļā pameta Krievijas Ustjlugas ostu, zem Ķīnas karoga kuģojošais kravas kuģis, iespējams, veica pavisam citu operāciju, kas nesaistās tikai ar kravu pārvadāšanu. E. Brava atzīmē, ka varas iestādes un atvērto avotu izlūkošanas (OSINT) kopiena, kā iespējamo atbildīgo, kas nedēļas sākumā Baltijas jūrā radīja bojājumus diviem zemūdens kabeļiem, identificējuši tieši šo Ķīnas kravas kuģi.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka 17. novembrī tika pārrauts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Lietuvu, un pēc nepilnām 24 stundām, 18. novembrī pēc plkst. 04.00 rītā tika pārrauts vienīgais sakaru kabelis, kas savieno Somiju un Vāciju.
Skandināvu ziņu dienests Taizemē “ScandAsia”, atsaucoties uz Dānijas telekanāla “TV 2” aizsardzības korespondentu Andersu Lomholtu, raksta, ka arī Vācijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas varas iestādēm Ķīnas kuģa maršruts šķiet īpaši intriģējošs. Kuģa ceļš cieši sakrīt ar vietām, kur radušies kabeļu bojājumi.
Savukārt “TV 2” digitālās izlūkošanas korespondents Pīters Melers, kurš vairākas stundas pētījis un sekojis līdzi kuģa kustībām, atzīmē, ka incidentā “laiks ir izšķirošs, maksimālais ir desmit minūšu intervāls starp brīdi, kad tika ziņots par bojājumiem abiem kabeļiem, un brīdi, kad Ķīnas kuģis pagāja garām to atrašanās vietai. Un šādas sakritības rada aizdomas par kuģa saistību ar kabeļa bojājumu.” Vienlaikus viņš uzvēris, ka viens kabelis atrodas 170 metrus dziļumā, un tas “ir ļoti dziļi” tam, kurš mēģina sabotēt kabeli, izmantojot enkura ķēdi. Šis fakts attiecīgi sarežģī stāstījumu par šiem incidentiem.
Jau vēstīts, ka līdzīgi incidenti, kur iesaistīti Ķīnas kuģi, notikuši jau iepriekš. 2022. gadā tika konstatēta “Nord Stream” gāzesvada iznīcināšana, kas tiek uzskatīta par tīšas sabotāžas rezultātu. 2023. gada oktobrī tika bojāts arī “Balticconnector” gāzesvads starp Somiju un Igauniju, kurā vainu uzņēmies Ķīnas konteinerkuģis “NewNew Polar Bear”, kas it kā nejauši sabojājis gāzes vadu.
Eksperte uzsver, ka arī strauji augošie jūras vēja parki ir ārkārtīgi neaizsargāti, tāpat arī sauszemes infrastruktūra. Piemēram, pēdējos mēnešos Zviedrija un Somija ir pieredzējušas arī ūdensapgādes staciju uzlaušanu. Tikmēr visvairāk riskam pakļauti ir tieši okeāni – tajos esošo infrastruktūru no militāra vai cita veida apdraudējuma pasargā valstu jūras spēki, bet citādi galvenokārt to aizsargmehānisms ir līgumu, konvenciju un noteikumu kopums, par kuriem valstis vienojušās vairāku desmitu gadu garumā.
Tikmēr “ScandAsia” raksta, ka pēdējās ziņas liecina “Yi Peng 3” šobrīd atrodas Kategatas jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju, un to joprojām rūpīgi novēro Dānijas jūras spēki. Arī E. Brava “Atlantic Council” atzīmē, ka kuģis pēc tā aizturēšanas atradies šajā jūras šaurumā.
Medijs arī raksta, ka, reaģējot uz apsūdzībām, Ķīnas varas iestādes ir noliegušas jebkādu saistību ar sabotāžas darbībām. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lins Dzjans paziņoja, ka “Ķīna vienmēr ir izpildījusi savas saistības, un pieprasa saviem kuģiem stingri ievērot jūras likumus.”
Tāpat Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidījis apsūdzības, ka Krievija būtu iesaistīta kabeļu bojāšanā. Viņš norādīja, ka nepārtrauktas nepamatotas apsūdzības pret Krieviju bez dokumentācijas ir absurdas.
Būt atklātam par draudiem, nemaz nerunājot par uzbrukumiem, ir pirmais solis. E. Bravas ieskatā B. Pistorius ir pelnījis atzinību par pateikto, ka “neviens netic, ka šie kabeļi tika nejauši pārgriezti”, nosaucot to par “sabotāžu”, kas pievērsa lielāku sabiedrības uzmanību šī incidenta attīstībai.
Tikmēr Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bohlins ir gājis vēl tālāk, regulāri sakot zviedriem tiešus un nepārprotamus izteikumus par hibrīddraudiem, ar kuriem valsts saskaras, aicinot pilsoņus darīt savu darbu, lai novērstu hibrīduzbrukumu spēku. Tas ir svarīgi, jo uzbrukumi turpināsies – un ne tikai jūras dzelmē.
