Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunākais darbības pārskats norāda, ka ilgstošā karadarbība Ukrainā neatstās Krieviju neskartu – iekšpolitiskās un ekonomiskās problēmas tikai saasināsies, tomēr tās nesagraus valsti. Vienlaikus pastāv zema iespējamība, ka tuvākajā pusgadā Ukraina un Krievija sāktu nopietnas miera sarunas, savukārt NATO un Krievijas tieša militāra konfrontācija 2025. gadā tiek vērtēta kā maz ticama, tomēr ilgtermiņā tās iespējamība pieaug.
Krievijas ilgtermiņa vājuma faktori: ekonomika, demogrāfija un iekšējā nestabilitāte
SAB secina, ka karš ir nopietns sociāls, ekonomisks un politisks pārbaudījums jebkurai valstij, un Krievija nav izņēmums. Lai gan valsts līdz šim ir spējusi samazināt tūlītēju karadarbības ietekmi uz ekonomiku un iekšpolitisko stabilitāti, ilgtermiņā tās resursi tiek tērēti karam, atstājot novārtā citas jomas.
Ekonomikas ziņā Krievija saskarsies ar ievērojamiem izaicinājumiem. SAB norāda, ka militārie tēriņi uztur ekonomikas stabilitāti, taču civilais sektors stagnē. Rietumvalstu sankcijas ierobežo un sadārdzina moderno tehnoloģiju importu, kavējot Krievijas rūpniecisko attīstību. Lai gan īstermiņā ekonomikas sabrukums nav gaidāms, valsts konkurētspēja un tehnoloģiskā attīstība ilgtermiņā mazināsies, padarot Krieviju arvien atpalicīgāku no lielvarām, piemēram, ASV, Ķīnas, Indijas un Eiropas Savienības.
Demogrāfijas krīze ir vēl viens faktors, kas apdraud Krievijas ilgtermiņa attīstību. Saskaņā ar Krievijas Statistikas dienesta aplēsēm valsts iedzīvotāju skaits tuvāko 20 gadu laikā var samazināties par 5–11%, un tas vēl vairāk saasinās darbaspēka trūkumu. SAB arī brīdina, ka bijušo karavīru reintegrācija sabiedrībā rada būtiskus drošības riskus – īpaši noziedzniekiem, kuri pēc mobilizācijas tiek atbrīvoti un rada noziedzības pieaugumu.
Drošības situācija Krievijā pasliktinās. 2024. gadā Iekšlietu ministrija konstatēja augstāko smago un sevišķi smago noziegumu skaitu pēdējo 13 gadu laikā. Pieaugošās noziedzības iemesli ir bijušie karavīri, ekstrēmisms, pieejamie nelegālie ieroči un vispārējā nabadzība.
SAB secina, ka Krievijai šobrīd nav resursu un politiskās gribas, lai novērstu šīs problēmas – prioritāte ir karš un militārās vajadzības. Lai gan ilgtermiņā šie faktori novājinās Krieviju, tie, visticamāk, neizraisīs valsts sabrukumu.
Zema iespējamība miera sarunām starp Ukrainu un Krieviju
SAB vērtējumā tuvākā pusgada laikā nopietnu miera sarunu sākšanās starp Ukrainu un Krieviju ir maz ticama. Lai gan pieaug kara nogurums gan Ukrainā, gan Rietumos, abu valstu mērķi ir diametrāli pretēji, un tās nav gatavas kompromisiem.
Lai gan sabiedriskās domas aptaujas liecina par pieaugošu atbalstu miera sarunām Ukrainā, ideja par teritoriju atdošanu Krievijai joprojām nav populāra. Krievija rēķinās ar Ukrainas iekšējo spiedienu uz valdību noslēgt pamieru, taču šāds solis varētu tikai dot laikus Kremlim sagatavoties nākamajam uzbrukumam.
Krievija aktīvi izmanto informatīvās kampaņas, lai Rietumos veicinātu nogurumu no kara un mazinātu atbalstu Ukrainai. SAB brīdina, ka, ja netiks saglabāts spiediens uz Krieviju un tās spējas netiks ierobežotas, jebkura potenciālā vienošanās būs tikai pagaidu risinājums.
Krievija turpina pilnveidot spējas konfrontācijai ar NATO
Lai gan 2025. gadā Krievijas un NATO tiešas militāras konfrontācijas iespējamība tiek vērtēta kā zema, ilgtermiņā tā pieaug. SAB norāda, ka Krievija mērķtiecīgi pilnveido savas spējas sabotāžai un diversijām Eiropā, kas ir daļa no plašākas stratēģijas konfrontācijai ar NATO.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir novērots pieaugošs sabotāžas un diversiju skaits Eiropā. 2024. gadā šī tendence ir kļuvusi vēl izteiktāka, un SAB brīdina, ka Krievija praktiski jau atrodas tiešā konfrontācijā ar Rietumvalstīm hibrīdkara līmenī.
SAB vadītājs Egils Zviedris uzsver, ka ārēja apdraudējuma situācijā īpaši svarīgi uzturēt valsts stabilitāti un stratēģiski domāt par ilgtermiņa drošību. Viņš norāda, ka “spēcīgus un par sevi pārliecinātus neviens neaizskar”, tāpēc Latvijai un tās sabiedrotajiem ir jābūt gataviem atturēt jebkādus Krievijas draudus.
