Igaunija ir izlēmusi veidot valsts aizsardzību pret ballistiskajām raķetēm – tas ir projekts, kas, pēc pašreizējām aplēsēm, varētu izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu eiro, ziņo medijs “ERR”. Pašlaik tiek vērtēts trīs ieroču sistēmu ražotāju piedāvājums: ASV ražotā "Patriot" sistēma, Izraēlas "David’s Sling" un Francijas–Itālijas konsorcija "Eurosam" izstrādātais "SAMP/T".
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs 2023. gada septembrī parakstīja līgumu par trīs vidējas darbības rādiusa IRIS-T pretgaisa aizsardzības bateriju iegādi par 400 miljoniem eiro. Tas bija lielākais militārais iepirkums valsts vēsturē, kas iekļāva arī radarus un vadības centrus. Pirmās IRIS-T iekārtas Igaunija saņems līdz šī gada beigām, un valsts jau ir paudusi interesi iegādāties papildu aprīkojumu no ražotāja "Diehl Defense".
Tomēr IRIS-T ar 40 kilometru darbības rādiusu nav pietiekama aizsardzībai pret ballistiskajām raķetēm. Šim nolūkam Igaunija vēlas iegūt sistēmu, kas spēj uztvert un notriekt mērķus virs 20 kilometru augstuma un vismaz 100 kilometru attālumā – īpaši svarīgi, lai pārtvertu Krievijas ražotās “Iskander-M” tipa raķetes, kas no Lugas pilsētas Krievijā var sasniegt mērķus Igaunijā četru minūšu laikā.
Igaunijas Aizsardzības investīciju centra pārstāvis Mati Tikerpu norādīja, ka valsts plāno iegādāties aizsardzību pret ballistiskajām raķetēm, un ir jau sākusi sarunas ar potenciālajiem piegādātājiem. Lēmumu par iepirkumu plānots pieņemt pēc tam, kad būs izvērtētas sistēmu cenas, piegādes termiņi un nepieciešamais vienību skaits.
"SAMP/T" sistēma ar "Aster" raķetēm, tāpat kā ASV "Patriot" sistēma sevi ir pierādījusi Ukrainā, kur tās izmantotas raķešu notriekšanai. Tikmēr Izraēlas "David’s Sling", kura pārdošana atkarīga no ASV atļaujas, ir salīdzinoši jauna sistēma, bet jau izmantota kaujas apstākļos Gazas konfliktā.
Šobrīd Igaunija rēķina, cik palaišanas iekārtu, radaru un vadības centru tai būs nepieciešams, lai nosegtu visus potenciālos mērķus – militāros vadības centrus, ostas, dzelzceļa mezglus un lidlaukus. Tikai pēc šī izvērtējuma varēs sākt konkrētas sarunas par izmaksām. Tikerpu uzsvēra, ka precīzus skaitļus šobrīd nosaukt nav iespējams, taču sagaidāms, ka kopējais ieguldījums pārsniegs vienu miljardu eiro, iespējams sasniedzot pat 1,5 miljardus eiro.
Finansējuma avots arī varētu ietekmēt izvēli. Ja aizsardzības sistēmas tiks iegādātas par ES kopējiem aizdevuma līdzekļiem, priekšroka var tikt dota Eiropā ražotām tehnoloģijām. Ja pirkums tiks veikts no Igaunijas valsts budžeta, izvēle būs brīvāka.
Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uzsvēra, ka šāda mēroga ieguldījums nav tikai jautājums par cenu – svarīga ir stratēģiskā sadarbība ar piegādātājvalstīm. ASV un Francijas karavīri jau ir izvietoti Igaunijā NATO ietvaros, un tas varētu būt nozīmīgs faktors, izvēloties starp sistēmām.
Lai gan gala lēmums vēl nav pieņemts, Pevkurs pauda pārliecību, ka aizsardzības vajadzības būs prioritāras: "Budžeta ierobežojumi ietekmē mūs visus, taču mūsu uzdevums ir nodrošināt Igaunijas un tās iedzīvotāju aizsardzību. Lēmumi tiks balstīti militārā nepieciešamībā."
Šobrīd tiek gaidīti pirmie klātienes piedāvājumu izskatīšanas posmi aprīlī un maijā, un lēmumu varētu pieņemt tuvākajās nedēļās vai mēnešos. Ja viss noritēs pēc plāna, Igaunija kļūs par vienu no pirmajām Baltijas valstīm ar spēju aizsargāties arī pret ballistiskajām raķetēm.
