Izturības skrējiens “Dzelzs vīri 2021” Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu poligonā vieno Ādažu garnizonā izvietoto karavīru stipro sacensību garu ar vēlmi pieminēt tos Latvijas karavīrus, kuri pēc valsts neatkarības atjaunošanas, dienesta laikā pildot uzdevumus, ziedojuši savas dzīvības. To arī apliecina pārbaudījuma dalībnieki, sakot – skrējiens ir iespēja godināt aizgājušos biedrus, parādot, ka viņu darbs nav bijis veltīgs. Turklāt karavīru dalību skrējienā nekavēja nedz lietus, nedz arī brīžiem asais vējš, apzinoties, ka viņus sagaida peļķēm, dubļiem un zariem klāts 13 vai 25 kilometrus garš skrējiens, kas jāveic noteiktā laikā. Tas rezultējās, ka izaicinājumā piedalījās vairāk nekā 300 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri.
Izturības pārbaudījuma mērķis ir gan godināt kritušos karavīrus, gan veicināt veselīgu un aktīvu dzīvesveida popularizēšanu. Forsētajā pārgājienā “Dzelzs vīri” karavīriem ir iespēja sevi izaicināt vienā no trīs trasēm. 13 kilometru garajā distancē karavīri var startēt gan komandās trīs cilvēku sastāvā, gan individuāli, un tā jāveic divu stundu laikā. Jāpiebilst, ka šī distance karavīriem jāveic ekipētiem ar muguras somu, kuras svars nedrīkst būt mazāks par 15 kilogramiem, triecienšauteni “G36”, ķiveri un diviem litriem ūdens. Tikmēr 25 kilometru trasē, kuras kontrollaiks ir trīs stundas 30 minūtes un “Karavīru piemiņas” ar kontrollaiku divas stundas un 30 minūtes karavīri startē individuāli tērpušies kaujas formas tērpos. Savukārt sabiedroto valstu karavīri, startē savu valstu militārajās formās un ekipējums ir pārstāvētās valsts armijas kamuflāžā.
“Sargs.lv” forsētā pārgājiena starta vietā satiek Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1.mehanizētā kājnieku bataljona kaprāli Imantu Dūdeli. Viņa un komandas biedru 13 kilometru pārbaudījums sācies jau īsi pirms 10.00 ar ekipējuma svēršanu. Kaprālis stāsta – šodien tiek pieminēti tie Latvijas karavīri, kuri pēc valsts neatkarības atjaunošanas ziedojuši dzīvības, dienesta laikā pildot kaujas uzdevumus. Karavīru piemiņas godināšana bijusi viens no iemesliem, kāpēc kaprālis piedalās šajā izaicinājumā.
Kaprāļa I. Dūdeļa komandas karavīri “Dzelzs vīra” izaicinājumā piedalās pirmo reizi. Viņš atzīst, ka pirms pārbaudījuma izjūt satraukum, tomēr, pat ja tā nebūtu pirmā reizei, piedaloties skrējienā, satraukums noteikti būtu tāpat. Galu galā – vienmēr gribas sevi parādīt no labākās puses un “iet līdz galam”.
13 kilometru distances komandas pārbaudījumā piedalās arī 1.mehanizētā kājnieku bataljona kareivis Miks Tonijs Volbergs. Viņš saka – ja ir iespēja piedalīties šādās fiziskās aktivitātēs, tā jāizmanto.
“Primāri piedalos sevis dēļ – man fiziskas aktivitātes patīk. Ja vēl šādi varam izrādīt godu kritušajiem karavīriem, tad tas piedalīties motivē vēl vairāk,” saka karavīrs.
Arī kareivis M. T. Volbergs izaicinājumā piedalās pirmo reizi. Atbildot, kāpēc 13 kilometru distanci neveic viens, viņš norāda, ka ar biedriem jau laikus sarunājuši šo trasi uzveiks kopīgiem spēkiem. Kareivis arīdzan nepieļauj iespēju, ka komanda varētu pārbaudījumu neizturēt, uzsverot – viņi vienmēr “tēmē” uz medaļām.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 2.mehanizētā kājnieku bataljona kareivi Pauperu “Sargs.lv” sastapis jau iepriekš – Mehanizētās kājnieku brigādes tradicionālajā “Berešu maršā”. Tagad, pēc vairāk nekā pusgada, viņš metas nākamajā izturības pārbaudījumā, izaicinot sevi “Dzelzs vīri” 25 kilometru distancē. Viņš forsētajā pārgājienā piedalās, lai pārbaudītu savas spējas.
“Vēlos pārbaudīt, vai varu šo distanci uzveikt un cik ilgā laikā to varēšu izdarītu. Zinu, ka medaļnieks nebūšu, centīšos būt kaut kur pa vidu,” saka karavīrs.
Viņš gan piebilst, ka labi skrienot garās distances, arī “Berešu maršs” paliecināja, ka spēka ir. Tomēr 25 kilometri tiks skrieti pirmo reizi, un tas viņam ir izaicinājums.
Vēlme godināt kritušos karavīrus ir arī 2. mehanizētā kājnieku bataljona dižkareives Anitas Beltiņas motivācija. Viņa gan šajā tradīcijā nepiedalās pirmo reizi, bet gan jau ceturto, savukārt 25 kilometru distancē forsētajā pārgājienā “Dzelzs vīri” viņa sevi izaicinās jau otro reizi. Dižkareive stāsta, ka distance nebūt nerada bažas – ar skriešanu viņa nodarbojas ikdienā, tāpēc jūtas gana sagatavojusies. Dižkareive A. Beltiņa gan piebilst, ka viņas mērķis šodien nav iegūt medaļu, bet gan, lai kājas nepieviļ un finišēt veiksmīgi.
“Dzelzs vīri” startā “Sargs.lv” sastop arī vienu no šīs tradīcijas aizsācējiem – 2.mehanizētā kājnieku bataljona komandieri pulkvežleitnantu Uldi Gūtmani.
Viņš stāsta – “Dzelzs vīri” aizsākumi meklējami laikā, kad tika uzsākts Sauszemes spēku Kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, brigādei pārformējoties par Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, vienībā integrējot arī dažāda veida bruņutehniku, tostarp CVRT bruņumašīnu platformas. Pulkvežleitnants uzsver, ka tas bija liels pagrieziena punkts – instruktoru un virsnieku apmācības laikā Lielbritānijā, apgūstot strādāt ar bruņutransportieriem, ka arī tā pamatā ir karavīra fiziskā sagatavotība. Līdz ar to, iedvesmojoties arī no sabiedroto valstu armijām, kuras ieviesušas dažādus militāros skrējienus, radās ideja ieviest līdzīgu tradīciju arī Latvijas armijā.
2.mehanizētā kājnieku bataljona komandieris arī atklāj, ka nu jau piecu gadus ilgā tradīcija savu nosaukumu “Dzelzs vīri” ieguvusi, iedvesmojoties no pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pastāvošā Tehniskā diviziona, kura sastāvā bija Auto-tanku pulks. Tajā bija pirmie tanki un pirmie bruņutransportieri, un tolaik šī pulka karavīrus sauca par dzelzs vīriem.
Bataljona komandieris arī neslēpj, ka par ceļojošo kausu visvairāk cīnās 1.mejanizētais kājnieku bataljons un 2.mehanziētais kājnieku bataljons, jo tieši šie bataljoni balstīti uz šī CVRT platformām. Jāatzīmē, ka arī pats pulkvežleitnants U. Gūtmanis piedalās “Dzelzs vīri” izaicinājumā, skrienot, viņaprāt, izaicinošāko distanci, cīnoties arī par kausu – 13 kilometru trasi, startējot komandā ar bataljona vadības grupu.
“Tas ir izaicinājums gan man, gan maniem biedriem cīņā ar jaunākiem kolēģiem, bet mūsos ir spars un vienotība. Mana pārliecība ir tāda – kamēr esmu šeit, man tas ir jādara. Tomēr man kā komandierim un šīs tradīcijas iedibinātājam ir jārāda piemērs,” saka bataljona komandieris pulkvežleitnants U. Gūtmanis.
Viņš arī saka lielu paldies NBS Mācību pavēlniecības Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra Mehanizācijas mācību daļas kolēģiem, kuri uztur šīs tradīcijas vērtības un garu un katru gadu organizē sacensības, sadarbojoties ar Mehanizēto kājnieku brigādi. Pulkvežleitnants uzsver - Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra Mehanizācijas mācību daļas vecākais pasniedzējs instruktors virsseržants Sergejs Kolosovs ir tas, kurš sacensības uztur un ir pilnveidojis līdz šai dienai, kādas tās redzam tagad.
Jāatzīmē, ka arī virsseržants S. Kolosovs ir viens no šīs tradīcijas veidotājiem un uzturētājiem. Viņš stāsta, ka sākotnēji pārbaudījumā bija piecas disciplīnas. Pēc pirmā skrējiena saprasts, ka nepieciešama vienkāršāka pieeja – jābūt distancei, kas ir 25 kilometrus gara un 13 kilometru distancei, kas jāveic komandās pa trīs, ieteicams, komandiera, bruņutransportiera tēmētāja un vadītāja sastāvā, atstājot iespēju to veikt arī individuāli, bet ar ekipējumu.
Pērn “Dzelzs vīri” pārbaudījumā, papildus 13 un 25 kilometru distancēm, tika ieviests arī “Karavīru piemiņas” skrējiens. Tieši šis skrējiens radījis sasaisti vienotajam sacensību garam dienas sākumā un kritušo karavīru piemiņas pasākumam “Karavīru nakts” vakarā. Turklāt šo karavīru skriešanas sacensību laikā karavīri arī veica ziedojumus kritušo karavīru ģimenēm.
Arī virsseržants S. Kolosovs karavīriem rādīja savu piemēru, piedaloties 13 kilometru komandas skrējienā. Viņš stāsta, ka pirmo reizi izveidota Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra komanda.
Viņš stāsta, ka dalība pārbaudījumā atkarīga no katra bataljona komandiera nostājas. Ir vienības, kurās “Dzelzs vīri” pārbaudījums ir obligāts, atļaujot izvēlēties, kuru trasi veikt. Tāpat ir vienības, kuras brīvprātīgi izaicinājumam piesakās. Jāpiebilst, ka “Karavīru piemiņas” trasē visi karavīri piedalās brīvprātīgi. Liela daļa šo distanci veicot vairāku karavīru vienotā grupā.
Kritušo karavīru piemiņas skrējiena “Dzelzs vīri 2021” 25 kilometru distanci šogad skrēja aptuveni 70 cilvēki, komandu skrējienā startēja vairāk nekā 20 karavīri, savukārt 13 kilometru individuālajā skrējienā piedalījās vairāk nekā 200 karavīru. Virsseržants norāda, ka skaita ziņā šis bija vērienīgākais skrējiens, turklāt tas ir neieskaitot karavīrus, kuri piedalījās “Karavīru piemiņas” distances skrējienā. Lēšams, ka šajā trasē skrēja vairāk nekā 200 karavīru.
Karavīri individuālajos skrējienos cīnās par piemiņas kausiem, “Dzelzs vīri/ Ādažu garnizons” medaļām un diplomiem, kā arī “Dzelzs vīri” piemiņas. Savukārt komandas cīnās par Mācību pavēlniecības Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra ceļojošo kausu.