“Vai iespējams, ka Latviju militāri apdraud nevis Krievija, bet kāda cita valsts?” Tā Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Mārtiņam Staķim šodien pajautāja kāda Krāslavas valsts ģimnāzijas skolniece.
Atbildi uz šo un citiem jautājumiem šodien guva ne tikai konkrētā skolniece, bet arī pārējie interesenti, kas bija pulcējušies Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā – galvenokārt studenti, mācībspēki, kā arī reģiona jaunsargi un zemessargi.
Tur notika kārtējā diskusija par jauno Valsts aizsardzības koncepciju – galveno Latvijas aizsardzības nozares plānošanas dokumentu. Pie tās tapšanas šobrīd aktīvi strādā Aizsardzības ministrija, diskusijās par saturu iesaistot arī Latvijas sabiedrību.
Diskusijas ievadā M. Staķis citēja bijušo ASV armijas komandieri Eiropā, atvaļināto ģenerālleitnantu Benu Hodžesu, kurš teicis, ka visvairāk satraukumu radot Krievijas militāro spēku mobilitāte, viņu spēja ļoti ātri pārvietot armiju no viena punkta uz otru, kā arī regulārās mācības, kur šīs spējas tiek trenētas.
“Krievijas draudu līmenis joprojām ir nemainīgi augsts. Redzam Krievijas militārās mācības, kurās tiek izspēlēti tādi scenāriji kā Baltijas un Skandināvijas valstu izolācija, lai noslēgtu piegādes ceļus, pa kuriem varētu ierasties papildspēki. Grūti saprast, kāpēc valstij, kurai neviens netaisās uzbrukt, būtu jāizspēlē šādi scenāriji,” saka M. Staķis.
Tieši tāpēc NATO kaujas grupas esamība Latvijā un reģionā ir tik svarīga. Tāpat katrai valstij jāstiprina arī savas aizsardzības spējas. Visi šie aspekti jāņem vērā, gatavojot jauno Valsts aizsardzības koncepciju nākamajiem četriem gadiem.
“Mazām valstīm, kas dzīvo blakus lieliem, ne vienmēr draudzīgiem kaimiņiem, jāapzinās, ka katrs ir iesaistīts savas valsts aizsardzībā. Visaptverošo valsts aizsardzību es labāk gribētu saukt par gatavības kultūru – vai esam gatavi krīzei, vai esam gatavi, ka pirmās dienas būs jāizdzīvo pašu spēkiem. Nākamgad plānota liela, skaidrojoša kampaņa, lai katrs zinātu, kā rīkoties,” stāsta M. Staķis.
Debašu sadaļā Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni pārstāvēja pretējus viedokļus. Vieni uzskatīja, ka valsts aizsardzība ir valsts institūciju uzdevums, otri – ka sabiedrībai pašai ir aktīvi jāiesaistās valsts aizsardzības stiprināšanā.
Rezumējot debatēs dzirdēto, Krāslavas valsts ģimnāzijas skolēni secināja: “Valsts aizsardzība ir mūsu visu kopīga lieta. Tāpat kā katrs no mums ir atbildīgs par to, ko runā publikas priekšā, ko publicē savos sociālajos tīklos. Jaunsardze un zemessardze ir primārais instruments sabiedrības un jauniešu iesaistē valsts aizsardzībā. Mēs katrs varam iesaistīties un uzlabot mūsu valsti, aizsardzību un situāciju kopumā. Par valsts aizsardzību ir jārūpējas un jāinteresējas visiem valsts iedzīvotājiem”.
Nākamā diskusija par jauno Valsts aizsardzības koncepciju plānota 9. oktobrī Latvijas Kara muzejā Rīgā, 1. novembrī Vidzemes augstskolā Valmierā un 6. novembrī – Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.
Valsts aizsardzības koncepcija paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Koncepcija definē valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus un nosaka galvenos soļus, lai stiprinātu valsts aizsardzību un attīstītu nacionālās spējas.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Valsts aizsardzības koncepciju saeima apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim.
