Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) kadets ir cilvēks, kurš dzīvē grib pamēģināt kaut ko neierastu, sasniegt ko neparastu, tādējādi pieņemot izaicinājumus, kas sākotnēji šķituši neiespējami, tā intervijā “Sargs.lv” stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Krīvu padomes krīvu krīvs dižkareivis Sandis Homenko. Viņš norāda – lai arī akadēmijā primārās ir mācības, augstākās militārās izglītības mācību iestādes būtiska sastāvdaļa ir arī sabiedriskā dzīve, kas, tāpat kā pati aizsardzības akadēmija, balstīta tradīcijās. Turklāt Krīvu padome, ir senākā tradīcija, kas radusies Kara skolas laikā, un ir visu NAA tradīciju turētāja.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas tieši pēdējie pieci gadi bijuši visiespaidīgākie un sekmīgākie Kara skolas (red.piez.: Latvijas militārā mācību iestāde, kas darbojās no 1919.-1940. gadam) tradīciju atjaunošanai un pilnveidošanai. Dižkareivis S. Homenko aizsardzības akadēmijas 30. gadadienas priekšvakarā stāsta – bez tradīcijām nav iedomājama veiksmīga sabiedriskā dzīve, īpaši kadetu vidū. Lai arī primārās ir mācības, aizsardzības akadēmijā sabiedriskajai dzīvei ir īpaši būtiska loma, jo īpaši tādēļ, ka tā balstīta tradīcijās, tāpat kā pati akadēmija.
NAA par sabiedrisko dzīvi un tradīciju uzturēšanu atbildīga ir Krīvu padome 18 cilvēku sastāvā, kas ir analogs jebkurā citā augstskolā esošai studentu pašpārvaldei. Vienīgi tās struktūra ir pielīdzināta vada struktūrai.
Jāatzīmē, ka Krīvu padome ir senākā aizsardzības akadēmijas tradīcija, kas radusies pirms pašas mācību iestādes.
Akadēmijā ir daudz mazo tradīciju, bet būtiskākās kā saka dižkareivis Homenko, ir lielais trijnieks – “Kadetu taka”, “Berešu maršs” un “Baltā nakts”.
Tieši “Baltā nakts”, kas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ir spilgtākā akadēmijas tradīcija, kas pārmantota no Kara skolas. Tas ilgst četras naktis un ir piepildīts ar visdažādākajiem fiziski un arī morāli grūtiem uzdevumiem. Pati galvenā ir ceturtā nakts, kurai par godu pārbaudījums arī ieguvis nosaukumu “Baltā nakts”.
Tikmēr “Kadetu taka”, kas katru gadu notiek maijā, ir pavisam citādāks pasākums, jo tas ir vienīgais, kurā paši kadeti nepiedalās kā dalībnieki, bet gan kā instruktori, staciju vadītāji un kuratori. Šogad gan pasākuma norise pārcelta uz augustu.
Šajā pārbaudījumā piedalās Latvijas civilo augstskolu studenti, kuriem ir iespēja uz 24 stundām iejusties “kadetu ādā”. Pasākums lielākoties notiek Ādažu poligonā, lai studenti pēc iespējas vairāk izjustu militāro atmosfēru, spriedzi. Pārbaudījumā tiek izveidotas dažādas uzdevumu stacijas, kur atbalstu sniedz arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības, tādējādi ne tikai parādot, kas ir aizsardzības akadēmija, bet arī bruņotie spēki.
Savukārt pēdējā no t.s. lielā trijnieka tradīcijām ir “Berešu maršs”, kas ir akadēmijas laikā izveidota tradīcija. Tāpat kā daudzās NBS vienībās, arī izturot šo pārbaudījumu, apbalvojumā tiek saņemta vienības, šajā gadījumā akadēmijas berete.
“Pēc pavadīta gada akadēmijā, kadetam ir iespēja nopelnīt bereti. Lai to izdarītu, viņam ir jāveic berešu maršs. Vēl pirms diviem gadiem šī pārbaudījuma koncepts bija tāds, ka kadeti tiek aizvesti uz Ādažu poligonā esošo Kadetu kurgānu, no kura viņiem, esot pilnā ekipējumā, jāaiziet līdz akadēmijas teritorijai, kas ir aptuveni 27 kilometri. Lai uzdevumu padarītu interesantāku, mēs to izmainījām, nedaudz pielīdzinot Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes berešu maršam. Tagad kadetiem jāiet gar pie akadēmijas esošā Ķīšezera, kas ir vairāk nekā 27 kilometri. Maršā iekļautas arī dažādas uzdevumu stacijas, līdz ar to pārbaudījums aizņem visu nakti. Tomēr, kā liecina mūsu veiktā aptauja – lai arī šis ir grūtāks pārbaudījums, kadetiem ir lielāks gandarījums par paveikto un iegūto bereti,” stāsta dižkareivis.
Stāstot par nākotnes iecerēm, krīvu krīvs norāda, ka pagājušajā gadā Krīvu padome uzsāka ciešu sadarbību ar Latvijas Kara muzeja galvenajiem māksliniekiem, lai īstenotu plānu atjaunot Vareļu piemiņas vietu, kas izveidota par godu Latvijas brīvības cīņās kritušajiem 14 kadetiem. Kad tas tiks paveikts, tad Krīvu padome iecerējusi izveidot jaunu tradīciju – piemiņas skrējienu no Vareļu pieminekļa līdz akadēmijai, kur īpaši izvēlēti kadeti skrien ar karogu vai lāpu rokās, to viens otram nodot ik pēc noteikta posma – kā stafetē.
Viņš arī piebilst, ka līdz ar sadarbību ar citām augstskolā, veidojas arī jaunas tradīcijas. Piemēram, nu jau trīs gadus NAA kadeti vienu no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes jauno studentu iesvētību kontrolpunktu.
Savukārt vērtējot, kā kopumā transformējies kadetu mācību ritms, viņš atzīmē – salīdzinot trešo kursu, kurā S. Homenko mācās šobrīd, ar pirmo, studiju ritms mainījies krasi un uz labo pusi. Piemēram, ieviests vada princips, kur kadetiem nodarbības un citas militārās nodarbības var pasniegt ne tikai instruktors, bet arī vecāko kursu kadeti. Piemēram, dižkareivis kā trešā kursa kadets, ja nepieciešams, var pasniegt atsevišķus tematus vai nodarbības pirmā kursa kadetam. Tādējādi pēdējo divu gadu laikā pirmā kursa kadetam radusies daudz lielāka cieņa pret trešā vai ceturtā kursa kadetu. Līdztekus, iegūstot lielāku atbildību, arī kopējā starp kadetiem esošā atmosfēra kļuvusi nopietnāka. Krīvu krīvs gan piebilst – lai akadēmijā nebūtu pārāk nopietni, ir, Krīvu padome, kas uztur un rūpējas par sabiedrisko dzīvi. Lai viss būtu līdzsvarā.
Vaicāts, kā viņš raksturo NAA kadetu, S. Homenko saka – cilvēks, kurš ir gatavs sevi izaicināt.
Tikmēr raksturojot aizsardzības akadēmiju, viņš uzsver – pēdējo gadu laikā šī mācību iestāde ir pieņēmusi pavisam citu kursu, apmācību kvalitātei kļūstot vēl labākai. Tas vērtējams pēc NAA absolventu skaita pieauguma. Viņš gan atzīmē, ka tas nebūt nav tādēļ, ka akadēmija liktu uzsvaru uz kvantitāti, nevis kvalitāti.
