Vārda brīvība ir svarīgāka par pilnu ledusskapi, jo tikai ar pilnu ledusskapi tu nekad nebūsi laimīgs. Bet, ja valsts būs brīva un tajā valdīs vārda brīvība, ikviens, cītīgi strādājot, mājās varēs turēt divus pilnus ledusskapjus. Šīs ir vērtības, kādēļ alūksniete Beāte Jargane jau septīto gadu darbojas Jaunsardzes kustībā. Nupat viņa saņēmusi aizsardzības ministra Arta Pabrika pateicību par aktīvu dalību Jaunsardzē. Savu tālāko nākotni Beāte saista ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kāpēc šāda izvēle un kāpēc šobrīd jaunieši vairāk kā jebkad iepriekš novērtē valsti vienojošās vērtības, to Beāte stāsta aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv”.
Beāte Jaunsardzes kustībā iestājās, mācoties sestajā klasē, kad viņai bija tikai 12 gadu. Alūksnē viņas ģimenes māja ir pie pašiem Kājnieku skolas vārtiem, un karavīri burtiski bijuši kā kaimiņi. “Ik dienu redzēju karavīrus, staigājot formas tērpos. Viņi tajos izskatījās lepni un skaisti. Tas arī manī nostiprināja iekšējo motivāciju un vēlmi izpaust sevi šādā veidā, dodot artavu kopējā Latvijas aizsardzības stiprināšanā,” saka Beāte.
Beāte aizvien ir aktīva Jaunsardzes kustības dalībniece. Iestāties Jaunsardzē viņa pierunājusi arī septiņus savus draugus. Tāpat kā Beāte, arī viņi piedalās parādēs un mācībās. Šogad Alūksnes Jaunsardzes instruktori Beāti virzījuši Aizsardzības ministrijas goda raksta piešķiršanai, ko viņa saņēmusi valsts svētku nedēļā. Līdztekus Beātei šogad uzticēta līdzdalība svinīgajā karoga pacelšanas ceremonijā lielajā mastā pie atjaunotās Alūksnes novada domes. Tomēr vislabāk viņa atceras parādi Rīgā 11. novembra krastmalā.
Kā atzīst Beāte, darbojoties jaunsardzē, viņa iemācījusies daudz. “Vienkārši ejot pa ielu, es apzinos, ka varu izglābt un uzturēt pie dzīvības cilvēku, līdz ierodas mediķi. Tāpat esmu iemācīties izdzīvot mežā. To es itin vienkārši varētu paveikt bez būtiskām ekstrām. Galvenais – lai izdodas iekurt ugunskuru,” saka jauniete.
Tāpat apgūtas arī pamata militārās iemaņas. Kā stāsta Beāte, triecienšauteni AK4 viņa var izjaukt un salikt teju ar aizsietām acīm. Pērn jaunsargi sākuši apgūt ar AK4 “jaunāko māsu” – G36. Apgūtas arī lauku kaujas iemaņas, tostarp biežāk izmantotais vingrinājums “uguns un kustība”.
“Ja kaut ka līdz galam nepatīk, tad tie varētu būt trīs kilometru skrējieni ar pilnu ekipējumu, bet, piemēram, “uguns un kustības” vingrinājumu es pat izbaudu – gan fizisko treniņu, gan azartu, gan adrenalīnu, ko tas sniedz,” stāsta Beāte.
Tomēr viņa atzīst – ne visās Alūksnes skolās šobrīd ir pieejama Valsts aizsardzības mācība. Beāte mācās Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā, kurā šo priekšmetu nepasniedz, savukārt draugiem no Alūksnes vidusskolas tas ir pieejams. “Maniem draugiem šis priekšmets patīk. To mācoties, iespējams braukt visādās ekskursijās, tāpat jaunieši apgūst izdzīvošanu un saprot, kas jādara, lai aizstāvētu valsti. Manuprāt, šis priekšmets tiešām ir viens no vērtīgākajiem skolu programmās,” atzīst Beāte.
Viņa gan uzskata, ka Jaunsardzes kustībā un skolās vairāk jārunā par situāciju konfliktu zonās, piemēram, Ukrainā un Sīrijā. “Kādam tas būtu mums visiem jāskaidro, lai arī mēs apzināmies un saprotam, kas notiek apkārt. Man, protams, šie jautājumi interesē, tāpēc pati par to meklēju informāciju. Tomēr daudzi jaunie jaunsargi pat nezina, kas notiek šajās valstīs un nesaprot, kāpēc tas notiek,” saka Beāte, piebilstot ka ikvienam jaunietim šādai izpratnei jābūt, jo, kādā brīdī notikumi Ukrainā vai Sīrijā var ietekmēt drošības situāciju arī Latvijā. Viņasprāt, šādas apmācības celtu arī pašu jauniešu prasmi rīkoties ar medijiem, kritiski izvērtēt tur piedāvāto informāciju un, vadoties no tās, atbilstoši rīkoties.
Kā nepieņemamu viņa raksturoja Krievijas propagandu. Par tās upuri kļuvuši arī Beātes ģimenei tuvi cilvēki, kuri dzīvo Krievijā. “Mana radinieka sieva dzīvo Krievijā. Ik dienu viņiem ziņās stāsta, ka mēs Latvijā ienīstam krievu tautības cilvēkus, ka te viņus sit, nedod darbu un viņu dzīve ir vairāk nekā nožēlojama. To ik dienu rāda Krievijas ziņās! Vienkāršie cilvēki tam tic! Šī sieviete bija šokā, uzzinot, ka patiesībā nekas no tā nav, ka Latvijā dzīvo daudz krievu tautības cilvēku, kuriem neviens neko sliktu nedara,” viņa saka.
Tikmēr jaunieši, pēc Beātes domām, kļuvuši daudz patriotiskāki. Viņasprāt, tas izpaužas sīkumos, piemēram apkārtnes nepiegružošanā, jo pretējā gadījumā zeme, kas tiktu piemēslota, piederētu nevienam citam, kā vien pašiem. Arī mūžīgā žēlošanās, ka Latvijā viss ir slikti, Beātei šķiet pārspīlēta. “Te tomēr cilvēki var sanākt un var izteikt savu viedokli arī dažāda veida demonstrācijās, turklāt Saeimai tas ir jāuzklausa un jāpieņem atbilstoši lēmumi. Mums tomēr pastāv reāla vārda brīvība un mēs te varam teikt, ko domājam,” saka Beāte, piebilstot, ka vārda brīvība allaž būs svarīgāka par pilnu ledusskapi.