Jaunsardzes instruktora galvenais uzdevums nav sagatavot nākotnes karavīrus vai zemessargus, bet gan sniegt jauniešiem dažādas civilajā dzīvē noderīgas zināšanas – prasmi neapjukt nestandarta situācijās, izdzīvošanas pamatiemaņas, arī savstarpēju cieņu un komandas garu. Tā “Sargs.lv” atzīst Ikšķiles novada jaunsargu vienības instruktors kaprālis Andris Juškāns, kurš paralēli ir arī Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona zemessargs un valsts aizsardzības mācības (VAM) pasniedzējs Ogres tehnikumā. Viņš gan novērojis – daļa jauniešu pēc Jaunsardzes paši izvēlas kļūt par zemessargiem vai profesionālā dienesta karavīriem, jo viņiem šī lieta ir iepatikusies.
Jaunsardzes instruktors – trešo gadu
Ikšķiles novada jaunsargu vienību kaprālis A. Juškāns vada nepilnus trīs gadus. Arī pats savulaik bijis Jaunsardzē, bet pēc tam obligātajā militārajā dienestā dienējis kā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta karavīrs. Tagad paralēli jaunsargu apmācībai ir arī zemessargs Ogrē izvietotajā 54. kaujas atbalsta bataljonā, kurā ir nodaļas komandieris.
Kļūt par Jaunsardzes instruktoru viņu pamudinājusi ne tikai iepriekšējā militārā, bet arī pedagoģiskā pieredze, jo savulaik bijis Ogres 1. vidusskolas direktora vietnieks. “Man tomēr tā pedagoģija patīk, un jaunsargu instruktora pozīcijā varu apvienot abas šīs jomas,” viņš saka. Kaprālim Juškānam augstākā izglītība iegūta uzņēmējdarbības vadībā, taču šobrīd viņš turpina maģistrantūras studijas Latvijas Universitātē, lai iegūtu sociālo zinību pedagoga kvalifikāciju.
Ikšķiles jaunsargu vienības aktīvāko jaunsargu skaits svārstās ap 60, ļoti aktīvi, kuri grib piedalīties visos pasākumos ir ap 40. Viņš stāsta, ka kopā vienībā reģistrējušies un vismaz dažreiz gadā uz nodarbību atnāk vismaz 80-90 jauniešu, kas esot ļoti daudz, tā kā par jaunu dalībnieku trūkumu sūdzēties nevarot.
Jaunsargu vecums ir dažāds – katrā vecuma grupā ir atsevišķi ļoti aktīvi jaunieši. Instruktors lielos jaunsargus piesaista par saviem palīgiem, ļaujot viņiem atsevišķas nodarbības novadīt jaunāko grupu jaunsargiem. “Mazajiem jāmācās pieņemt, ka vēl kāds cits, izņemot instruktoru, var mācīt un dot komandas. Tas ir ieguvums abām pusēm, jo lielais tādējādi iemācās izstāstīt un izskaidrot jauno vielu,” saka instruktors.
Arvien vairāk meiteņu
Viņš novērojis, ka pēdējā laikā Jaunsardzei pievienojas aizvien vairāk meiteņu – Ikšķiles novada vienībā vien teju divas trešdaļas jaunsargu ir sieviešu kārtas pārstāves. Viņaprāt, tas skaidrojams gan ar demogrāfisko situāciju, gan to, ka meitenes bieži vien mēdz būt aktīvākas un motivētākas par puišiem. Nav noslēpums, ka arī Zemessardzē un NBS profesionālajā dienestā ir liels sieviešu īpatsvars.
Daudzi turpina militāro karjeru
Kopš viņš ir Jaunsardzes instruktors, vairāki viņa nodaļas bijušie jaunsargi, sasniedzot 18 gadu vecumu, izvēlējušies dienestu Zemessardzē – šobrīd tādi ir teju 10 jaunieši.
Instruktors atzīst, ka militārās karjeras jautājumus bieži nākas pārrunāt ar vecākiem. Viņš uzsver – Jaunsardzes instruktora galvenais uzdevums un pašmērķis nav sagatavot nākotnes karavīrus vai zemessargus, bet tas tik un tā mēdz notikt, jo jauniešiem šī lieta iepatīkas, tāpēc viņi savu turpmāko dzīvi izvēlas saistīt ar militāro jomu.
Liels vecāku atbalsts
Ikšķiles novada jaunsargu vecāku atbalsts esot ievērojams, tāpat arī atbildība. Arī Covid laikā, kad vēl notika publiski pasākumi, vecāki parasti brīdināja, ka ģimene bijusi braucienā, tāpēc jaunsargs kādu laiku nodarbības neapmeklēs. Pašlaik, kad pulcēšanās liegta, nenotiek arī jaunsargu nodarbības. Darbā ar jauniešiem distancēšanās ievērošana ir liels izaicinājums, jo Jaunsardzē visi ir tik labi draugi, ka satiekoties pirmais, ko dara – cits citu apķer un samīļo.
Tāpat atsevišķos gadījumos dalība Jaunsardzē var palīdzēt pat labāk nekā psihoterapijas seanss. Viņš stāsta, ka kāda meitene dzīvē bija daudz cietusi, tāpēc viņai bijis grūti atkal uzticēties cilvēkiem. Pēc pusgada Jaunsardzē viņa kļuvusi arvien drošāka, sākusi ar visiem runāt, droši skatījās acīs. “Viņa ieguvuši pašapziņu, ka neviens par viņu nesmejas, bet gan atbalsta, tāpat kļuvusi arī fiziski un garīgi stiprāka. Vecāki to novērtē, jo iepriekšējās vizītes pie psihologiem nav devuši tādus rezultātus kā dalība Jaunsardzē,” stāsta kaprālis A. Juškāns.
Satuvinājušies esot arī jaunsargu vecāki, kuri vienmēr iespēju robežās atbalsta, piemēram, Jaunsardzes štābiņš jeb telpa iekārtots ar viņu palīdzību, tajā ir pat tējkanna un mikroviļņu krāsns, kur jaunieši var uzsildīt ēdienu un uzvārīt tēju. Finansējumu sniedz arī Ikšķiles novada pašvaldība, un par to jaunsargi pašvaldību atbalsta dažādos pasākumos, piemēram, sporta sacensību vai kultūras notikumu organizēšanā.
Palīdz vietējai kopienai
Jaunsargi palīdzējuši arī pašvaldības policistiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, piemēram, pasākuma apmeklētājiem norādot vietas, kur novietot automašīnu. Instruktors vērtē – arī šāda pieredze jauniešiem nozīmīga, viņi jūtas sabiedrībai vajadzīgi un svarīgi, un tas veicina viņu drosmi un pašapziņu. Turklāt Ikšķiles novada jaunsargu aktivitāti ievērojušas arī blakus esošās pašvaldības.
Laba sadarbība izveidojusies ar Ogres novadu, ir pat radušies daži nu jau tradicionāli pasākumi, piemēram, septembrī notiekošais patriotiskais pārgājiens Ogres Zilajos kalnos, kurā piedalās abu novada skolu jaunieši. Jaunsargi palīdz arī teritorijas labiekārtošanas darbos un talkās, bet tas tiek darīts arī tāpēc, ka paši ikdienā šajā vidē dzīvo.
Īpaši aktīvs Ikšķiles novada jaunsargiem bijis 2019. gads, ar labiem rezultātiem jaunieši piedalījušies vairākās sporta sacensībās, tai skaitā “Tet Rīgas maratonā”. Tajā viens no jaunsargiem skrēja pusmaratona distanci, kaut ļoti vēlējās skriet maratonu, kas nebija iespējams nepietiekamā vecuma dēļ. Par ievērojamiem sasniegumiem vienotajā aizsardzības nozares komandā šiem jaunsargiem atzinību izteica arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Tāpat saņemtas arī vairākas Ikšķiles un kaimiņu novadu pašvaldību pateicības, piemēram no Ogres domes par atbalstu dokumentālās īsfilmas “1916. Ogre. Strēlnieki. Daugava” tapšanā. Ikšķiles jaunsargu veikumu novērtē arī izglītības iestādes, jo, kad tas bija iespējams, jaunsargi viesojās skolās dažādos patriotiskos pasākumus, kā arī jauniešiem stāstot par savu ikdienu Jaunsardzē. Labi rezultāti vienībai gan komandu, gan individuālajā vērtējumā bijuši arī Rīgas un Pierīgas mēroga šaušanas sacensībās.
Paša bērni Jaunsardzē
Jaunsardzes instruktoram jābūt ne vien labam pedagogam, bet arī psihologam, jo jaunieši nāk no dažādām ģimenēm, viņiem ir pārdzīvojumi, ko dažkārt nākas uzklausīt instruktoram. Taču svarīgi pret visiem izturēties vienādi un saglabāt profesionalitāti.
Par viņa dzīves moto kalpo angļu biznesa magnāta Ričarda Brensona atziņas, īpaši vadmotīvs – pirmais, lai sāktu kaut ko darīt ir – sākt darīt! Arī kaprālis Juškāns uzskata, ka dzīvē vajag doties tik uz priekšu un nepadoties pie pirmajām grūtībām. To viņš māca arī savas nodaļas jaunsargiem.
Viņam pašam ir trīs bērni, no kuriem divi jau Jaunsardzē, trešais vecuma dēļ vēl nevar pievienoties šai organizācijai, bet tāpat aktīvi iesaistās. Nevienu no bērniem viņš nav mudinājis spert šo soli, tā ir viņu pašu izvēle. Viņš atzīst – ja bērni gribēs savu dzīvi saistīt ar militāro jomu, tad viņš to tikai atbalstīs.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka kaprālis Juškāns jau otro gadu ir arī valsts aizsardzības mācības (VAM) pasniedzējs Ogres tehnikumā. To šobrīd kā izvēles priekšmetu apgūst 68 divu kursu jaunieši – topošie mežsaimniecības tehniķi un meža mašīnu operatori. Šobrīd valsts aizsardzības mācības specializētais kurss tiek īstenots 69 Latvijas skolās, un to apgūst ap 2000 skolēnu. Taču, sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī 1. un 2. kursu audzēkņiem visās profesionālās ievirzes iestādēs. Tāpat Saeima 2020. gada 3. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Likums noteiks, kā bērni un jaunieši tiks izglītoti valsts aizsardzībā – kā tiks organizēta Jaunsardze un īstenota jaunsargu interešu izglītības programma, kā arī to, kā tiks īstenots valsts aizsardzības mācības priekšmets.
